Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Valsts policija brīdina par krāpniekiem un aicina neizpaust savus bankas datus 1

Valsts policija (VP) brīdina par krāpniekiem un aicina neizpaust savus bankas datus, aģentūru LETA informēja VP Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova.

VP Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirknī ir saņemta informācija no trim personām par to, ka viņiem, uzticot savus bankas datus nezināmām personām, kuras piedāvāja nopelnīt, no bankas konta ir izkrāptas lielas naudas summas.

Iesniedzēji paskaidroja, ka viņiem telefoniski tika izteikts piedāvājums nopelnīt, piesakoties biržās un ieguldot naudu dažādās akcijās. Viņiem tika dotas norādes lejupielādēt kādu aplikāciju. Kā vēlāk noskaidrots, šī aplikācija ļauj krāpniekiem attālināti piekļūt datoriem, stāstīja Šeršņova.

Sarunas laikā krāpnieki viņiem deva norādes - ielogoties savā banka kontā. Kad tas tika izdarīts, krāpnieki no viņu banku kontiem noskaitīja lielas naudas summas - pēdējā gadījumā liepājniecei no bankas konta pazuda 7000 eiro. Jāpiebilst, ka cietušie savos datoru ekrānos neredz īstās darbības, bet gan to, ko krāpnieki vēlas, lai viņi redzētu. Tāpat cietušie šos pārskaitījumus paši apstiprināja "Smart ID" aplikācijā.

Pašlaik VP tiek skaidroti precīzi notikušā apstākļi un ir uzsākti kriminālprocesi. Šis nav pirmais tāds gadījums un citās reizēs iedzīvotāji pat labprātīgi pārskaita prasīto naudas summu, domājot, ka tādā veidā var nopelnīt, teica Šeršņova.

VP atgādina iedzīvotājiem būt uzmanīgiem nepiekrist lejupielādēt attālinātās piekļuves programmas, kā arī neiesaistīties apšaubāmos darījumos.

"Tāpat atkārtoti aicinām neuzticēt citiem cilvēkiem savus personas datus, neatdot personu apliecinošus dokumentus un to kopijas, nevienam neatklāt savu interneta bankas paroli un pieejas kodus, kā arī šādus datus nesūtīt elektroniskajās vēstulēs. Visbiežāk šādi gadījumi notiek cilvēku pārlieku lielas uzticēšanās un neuzmanības dēļ," teica Šeršņova.

Foto: pixabay.com

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Asā hronika