Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Zemgales pašvaldību likumsargi norāda uz nevienmērīgu materiāli tehniskās bāzes nodrošinājumu mazās un lielās pašvaldībās

Vietējā policija mazākās un lielākās pašvaldībās Zemgalē ar materiāli tehnisko bāzi nodrošinātas nevienmērīgi, secināts projekta "Vietējo sabiedrisko drošības pakalpojumu efektivitātes un pieejamības uzlabošana Latvijas un Lietuvas pierobežā" diskusijā.

Pasākumā piedalījās Valsts policijas Zemgales reģionālās pārvaldes, kā arī Auces, Aknīstes, Bauskas, Jelgavas, Viesītes, Vecumnieku un Tērvetes novada pašvaldības policijas, kā arī projektu vadītāji no vairākām pašvaldībām. Diskusijas mērķis bija apkopot valsts un pašvaldības policijas līdzšinējās sadarbības pozitīvos piemērus un identificēt galvenos šķēršļus vēl labākai sadarbībai un efektīvākai rīcībai robežas abās pusēs, lai caur konkrētiem priekšlikumiem rastu risinājumus veiktspējas un darba kvalitātes uzlabošanai.

Diskusijas dalībnieki valsts un pašvaldību policijas pašreizējo sadarbību Zemgalē vērtēja kā labu, taču sadarbībā ar kaimiņvalsts kolēģiem minēja virkni neskaidrību, galvenokārt kompetenču sadales jomā. Tāpēc atbalstāms ir nodoms projekta ieviešanas laikā veiktā pētījuma rezultātā sagatavot un parakstīt trīs divpusējas sadarbības līgumus starp kaimiņos esošajām pašvaldībām - Tērvetes un Jonišķu, Vecumnieku un Biržu, Aknīstes un Rokišķu -, secināts diskusijā.

"Sniegto pakalpojumu uzlabošanā kā grūti pārvaramu šķērsli gandrīz visi runātāji nosauca naudas līdzekļu un cilvēkresursu trūkumu," informēja Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) sabiedrisko attiecību speciālists Juris Kālis.

Viņš arī klāstīja, ka pierobežas pašvaldības savās teritorijās vēlas pastiprināt valsts policistu klātbūtni, sevišķi smagāku likumpārkāpumu novēršanā, kad pašvaldības policistam, vai visbiežāk - policistei - pietrūkst gan spēka, gan zināšanu vainīgo atklāšanā un aizturēšanā. Kā pozitīvu faktoru kārtības sargi minēja vietējo iedzīvotāju pieaugošo uzticēšanos policijai. 

Tāpat municipālās policijas pārstāvji vērsa uzmanību uz nevienmērību materiāli tehniskās bāzes nodrošināšanā starp mazām un lielākām pašvaldībām, ņemot vērā katras pašvaldības situāciju. Piemēram, Viesītes novadā ir 12 ezeru, bet ūdens piesārņojumu un malu zvejniecības atklāšanai nepieciešamais ekipējums ir ļoti pieticīgs. Turklāt novadā ir arī 80 hektāru lielais Ilzu ezers, kura aptuveni puse teritorijas atrodas Latvijas, bet otra puse - Lietuvas teritorijā, un kārtības sargu sadarbība ir īpaši nepieciešama. Toties Jelgavas novadā pašvaldības policijai, galvenokārt piesaistot Zivju fonda atbalstu, iegādāts mūsdienīgs tehnisko līdzekļu arsenāls - kvadricikls, drons, nakts redzamības monoklis, termokamera, laiva ar spēcīgu dzinēju un eholots iekšējo ūdeņu novērošanai un zivju resursu aizsardzībai.

Diskusijā secināts arī, ka daudzās pašvaldībās izveidots iespaidīgs videonovērošanas kameru tīkls, tostarp ar minētā projekta atbalstu, tāpēc rodas nepieciešamība izgatavot šādu kameru izvietojuma digitālo karti, lai vajadzības gadījumā kārtības sargi operatīvi varētu piekļūt uzkrātajai informācijai. Arī šo priekšlikumu ņems vērā projekta ieviešanas turpinājumā, uzsvēra Kālis. 

Līdzīgas diskusijas projekta partneri patlaban organizē arī Lietuvas pusē, bet novembra beigās, tiekoties visiem projektā iesaistītajiem partneriem, kopējā diskusijā sagatavos priekšlikumus apjomīga pētījuma norisei un rekomendāciju izstrādei pierobežas glābšanas dienestu un sabiedriskās kārtības sargāšanas institūciju sadarbības pilnveidošanai arī citās, projektā neiesaistītajās pašvaldībās.

Jau vēstīts, ka ZPR īsteno projektu par infrastruktūras uzlabošanu Aknīstes, Tērvetes un Vecumnieku novados. Ar Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu minētajās Latvijas pašvaldībās, kā arī Biržu un Rokišķu rajonos Lietuvā paredzēts stiprināt pašvaldību drošības dienestu sadarbību un kapacitāti, veidot jaunus pārrobežu sadarbības risinājumus, kā arī modernizēt ar drošību saistīto infrastruktūru. 

Tāpat paredzēts, ka šajā periodā tiks panāktas vairākas divpusējas vienošanās starp iesaistītajām pārrobežu pašvaldībām par sadarbību sabiedriskās drošības jautājumos, kā arī attīstīti pārrobežu risinājumi drošības risinājumiem. 

Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam projektu "Vietējo sabiedrisko drošības pakalpojumu efektivitātes un pieejamības uzlabošana Latvijas un Lietuvas pierobežā" jeb "Safe Borderlands" ZPR kā vadošais partneris ievieš kopā ar partneriem no piecām pašvaldībām Latvijā un Lietuvā. Tā kopējais budžets ir 543 262 eiro, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 461 773 eiro apmērā.

Foto: no arhīva

 

Pievieno komentāru

Asā hronika