Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ar neierastu skatu biznesā

Ir nepieciešama izraušanās no rutīnas, smadzeņu padarbināšana citā virzienā, cits piesitiens un neierastāks skats uz parastām lietām - to apliecināja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Jelgavas nodaļas sadarbībā ar «TOC Solutions» un idejisko apvienību «Biznesa ideju akadēmija» organizētais seminārs.

Kad ignorē idejasGalveno uzmanību tajā veltīja darbinieku noturēšanai un motivēšanai mūsdienu apstākļos. Taču uzsvēra arī izaugsmes, attīstības un inovāciju nozīmei veiksmīga biznesa pamatā. Globalizācijas apstākļos, kad Ķīna un Indija vai it visās nozarēs iet uz priekšu septiņjūdžu zābakiem, arī mūsu ražotājiem jāuzdod sev jautājums, ar ko nodarboties turpmāk un ko mainīt pasaules redzējumā, lai spētu izdomāt inovatīvus produktus?Bet izaugsme un attīstība vienmēr nozīmē izmaiņas, kas savukārt izraisa nenoteiktību un vismaz zināmas stabilitātes zaudēšanu. Taču nemainoties un saglabājot it kā stabilās pozīcijas, nākotne var izrādīties ne tik droša. Ideju akadēmija, apkopojot pasaules piemērus, kā raksturīgu min gadījumu ar Šveices pulksteņu ražotājiem. Proti, 1968.gadā tiem piederēja 65 procenti pasaules tirgus un 80 procentu nozares peļņas. 1980.gadā tirgus daļa veidoja desmit procentu, bet peļņa - 20, savukārt japāņi savu tirgus daļu bija palielinājuši līdz 30 procentiem. Izmaiņas izraisīja tas, ka Šveices zinātnieki bija izstrādājuši elektroniskā pulksteņa versiju, bet ražotāja vadība, kas pieņem gala lēmumus, uzskatīja, ka tos neviens negribēs ne izgatavot, ne pirkt. Savukārt zinātniekus saklausīja Japānas firmas «Seiko» pārstāvji. Nākotnes pamatlietasPar neticību inovācijām liecina arī citi piemēri. Pagājušā gadsimta sākumā astronomi uzsvēra, ka lidot ar aparātiem, kas smagāki par gaisu, nav iespējams. Amerikas ceļu kongresā izskanēja - ir bezjēdzīgi sapņot, ka auto konkurēs ar vilcienu garo braucienu maršrutos.Kinostudija «Warner Brothers Pictures» 1927.gadā šaubījās, kam gan gribēsies klausīties aktieru muldēšanu, bet IBM vadītājs Tomass Vatsons 1943.gadā pieļāva - lai apmierinātu pieprasījumu pēc datoriem, pietiks ar pieciem gabaliem...Ir trīs pamatlietas, kas nodrošina nākotni. Uzņēmums nevar būt dzīvotspējīgs un sasniegt kvalitāti bez nepārtraukta uzlabojumu procesa. Tā savulaik japāņu preces sauca par «mēsliem», neko īpašu ar zemu kvalitāti. Tagad tās stabili turas labāko un drošāko grupā. Tas nevarēja notikt bez entuziasma un ieinteresētības, ko veicina darbinieku ideju uzklausīšana, izgudrotāju un meistarības atgriešanās. Deklaratīvas formas te nedarbojas.Inovācijas ne vienmēr nozīmē jaunas paradigmas (pieņēmumus). Biežāk tās rodas, kad sakrājies zināms problēmu loks, un esošie pieņēmumi sāk traucēt, trūkst tehnoloģisko iespēju. Dažkārt risinājumu ātrāk izdodas sasniegt no beigām - iedomājoties vēlamo galarezultātu. Ikdiena gan liecina, ka problēmas tiek risinātas ugunsdzēsēju režīmā, taču svarīgi iemācīties tās paredzēt (nejaukt ar prognozēm) - izprast ietekmes faktorus, noteikt uzņēmuma nākotnei piemērotu ceļu un spēt šo jauno vīziju nodot darbiniekiem.

Pievieno komentāru

Citas ziņas