Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Augstākais darba meklētāju īpatsvars - Zemgalē, Rīgā un Latgalē

Augstākais darba meklētāju īpatsvars ir Zemgalē, Rīgā un Latgalē, teikts Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Bičevskas pētījumā «Džimpiņ-rimpiņ pār deviņi novadiņ' (Latvijas reģioni 2004-2012)».

Savukārt reģistrētais bezdarbs ar krietnu pārsvaru visaugstākais ir Latgalē, bet Rīgā tas ir zemākais.Analizējot šo atšķirību iemeslus, Latvijas Bankas ekonomiste skaidro, ka augsto darba meklētāju īpatsvaru Rīgā varētu vairāk ietekmēt to iedzīvotāju skaits, kuri, lai gan ir ilgstoši bez darba, tomēr nav zaudējuši cerības to atrast. Tāpat nav izslēgts, ka daļa rīdzinieku aktīvi meklē darbu, lai gan pašlaik nav gluži bez iztikas līdzekļiem, tas ir, saņem īpašuma ienākumus, ir nodarbināti nelegāli vai strādā gadījuma darbos, un nav gatavi to atklāt aptaujā. Šie cilvēki labāka darba piedāvājuma gadījumā spētu darbu mainīt tuvāko divu nedēļu laikā - tas ir viens no darba meklētāja statusa atbilstības kritērijiem, tāpēc bezdarbnieka statusa iegūšana vai dalība pagaidu darbos nav tik aktuāla kā reģionos. Turklāt Rīgā ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars, atzīmē ekonomiste.Pretēja situācija ir Latgalē, kur iedzīvotāji ir krietni ieinteresētāki reģistrēties kā bezdarbnieki, lai saņemtu pašvaldību pabalstus un varētu iesaistīties dažādās sociālajās programmās. Turklāt Latgalē visnozīmīgāk iezīmējas strukturālā bezdarba problēma - ilgtermiņa bezdarbnieku īpatsvars Latgalē ir 58%, vidēji Latvijā - 45%.Ir vēl kāda atšķirība reģistrētā bezdarba struktūrā - Latgalē salīdzinājumā ar citiem reģioniem ir krietni augstāks vīriešu īpatsvars bezdarbnieku sastāvā. Kā skaidro Bičevska, ja citu nozaru sniegums ir vājāks, augstākas cerības iegūt darbu ir valsts sektorā, proti, valsts pārvaldē un sabiedriskajos pakalpojumos - izglītībā un veselībā, bet šajās nozarēs vairāk tiek nodarbinātas sievietes.«No šī varam secināt, ka strukturālo bezdarbu var ietekmēt arī reģiona nozaru struktūra un kādu nozaru dominante reģionā var sniegt priekšrocības vienam vai otram dzimumam. Tas savukārt atgādina, cik ļoti izsvērtām un precīzi mērķētām ir jābūt nodarbinātības apmācību programmām un citiem politikas instrumentiem,» akcentē ekonomiste.

Pievieno komentāru

Citas ziņas