Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Bijušie «Parex» akcionāri gatavojas tiesāties par procentu maksājumiem

No jūlija sākuma ir apstādināti iespaidīgie procentu maksājumi bijušajiem „Parex” bankas akcionāriem, kurus viņi līdz šim saņēma par savulaik bankā noguldīto naudu. Šī iecere, par kuru politiķi asi strīdējās jau kopš bankas pārņemšanas, tagad īstenota praktiski bez publicitātes. Taču Viktors Krasovickis un Valērijs Kargins ar to negrasās samierināties, vēsta portāls lsm.lv.

Kad valsts krīzes sākumā nacionalizēja banku „Parex”, viens no darījuma nosacījumiem bija, ka tās bijušie īpašnieki bankā noguldīs arī savu naudu, lai palīdzētu tai izdzīvot. Tomēr drīz atklājās, ka Viktors Krasovickis, Valērijs Kargins un viņu ģimenes locekļi par šiem noguldījumiem no „Parex” saistību pārņēmējas „Revertas” saņem iespaidīgus procentu maksājumus – vidēji 4,4 miljonus eiro gadā. Pirms divām nedēļām situācija strauji izmainījās – procentu maksājumi apstājās pilnībā.

„Likuma norma pasaka, ka no šīs likuma normas stāšanās spēkā ir aizliegts turpināt aprēķināt, uzkrāt un izmaksāt jebkādus procentu maksājumus. Tātad līdz ar to no likuma stāšanās spēkā, kas ir šī gada 1. jūlijā, mēs pārtraucam procentu maksājumus atbilstoši likumam. Līdzīgi kā līdz šim „Reverta” ir ievērojusi likumu maksājot, tā šobrīd „Reverta” ievēro likumu nemaksājot,” saka AS “Reverta” valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava.

Šīs likuma izmaiņas nosaka – valsts atbalstu saņemošai kapitālsabiedrībai līdz brīdim, kamēr valsts ieguldījums ir atmaksāts, ir aizliegts atmaksāt citus aizdevumus vai procentus par tiem. Jāatgādina, ka valsts „Parex” bankas glābšanā bija ieguldījusi aptuveni 800 miljonus latu un no šīs summas pagaidām ir atgūta aptuveni puse. Tas savukārt nozīmē, ka bijušie „Parex” akcionāri ne tikai vairs nesaņems apjomīgos procentu maksājumus, bet arī pašas noguldījumu pamatsummas, no kurām pirmie 15 miljoni eiro bija jāatmaksā jau nākamgad.

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Lolita Čigāne (“Vienotība”) skaidro: „Šeit ir pilnīgi skaidrs, ka tad, ja nodokļu maksātāji ir savilkuši jostas un veikuši šo milzīgo ieguldījumu, viņu intereses saņemt atpakaļ šo ieguldījumu caur valsts budžetu ir tomēr prioritāras. Tā kā šajā gadījumā ir labi, ja mēs esam paredzējuši kārtību, ka šīs pakārotās saistības netiek kārtotas, pirms tomēr tās saistības pret valsti nav nokārtotas.”

Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe gan norāda, ka jaunā norma pēkšņi un paklusām iestrādāta likumā, kura sākotnējais mērķis bijis pavisam cits. Viņa klienti ar šādu valsts soli nesamierināšoties.

„Mēs patreiz vēl analizējam un plānojam. Es domāju, ka momentā vērsties Satversmes tiesā nav iespējams, jo nav jau skaidrs, ka tieši šis likums – varbūt tā ir vienkārši „Revertas” maksātnespēja un ne likumā ir vaina. Bet var jau būt, ka pēc kāda laika mēs līdz tam nonāksim. Bet nu, sīkāk atšifrēt es nevēlētos, jo tas nenāks par labu mana klienta interesēm,” sacīja Grūbe.

Viņš uzsver, ka jaunais likums nonācis pretrunā ar Kredītiestāžu likumu, kurā norādīts, ka šāda kārtība būtu attiecināma tikai uz uzņēmumiem sniegtu valsts atbalstu nākotnē:

„Tās mūsu attiecības ar valsti regulē ieguldījumu līgums, pamatojoties uz kuru valsts pārņēma banku. Ja šobrīd daži politiķi domā, ka šobrīd viņi ir pirms vēlēšanām guvuši punktus cīņā pret oligarhiem, tad patiesībā  var būt jebkurš viņu vietā, un secinājums ir, ka valsts nav uzticams līgumu partneris. Vienā brīdī var izdomāt, ka līgums ir jāmaina.”

Tikmēr „Reverta” uzskata, ka likums ir viennozīmīgi noteicis, ka banka nedrīkst turpināt maksāt bijušajiem „Parex” akcionāriem, neatstājot nekādas interpretācijas iespējas.

„Tas ir tikai spekulatīvs apgalvojums, kam nav pilnīgi nekāda pamata. „Reverta” ir maksātspējīga, „Reverta” maksā visas savas saistības  laikā un pilnā apmērā,” apliecināja Deglava.

Jāatgādina, ka saskaņā ar valdības un Eiropas Komisijas apstiprināto „Parex” restrukturizācijas plānu, „Revertai” līdz 2017. gadam ir jāizstrādā visi tās aktīvi un jāslēdz uzņēmums.

Pievieno komentāru

Citas ziņas