Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Darbavietās arvien vairāk nelaimju

Šogad nepilnos četros mēnešos Latvijā darba vietās bojā gājuši jau 16 strādnieki, kas ir teju divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā. Mirušo vidū ir arī divi jelgavnieki – tālbraucēja šoferis un tipogrāfijas darbinieks, kurš izdarījis pašnāvību.

Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas (VDI) vadītājs Valdis Dūms stāsta, ka šogad pieaudzis arī smago nelaimes gadījumu skaits, piemēram, Glūdas pagastā smagu traumu darba laikā guvis 100 latu stipendiāts, Ozolniekos kāds strādnieks neveiksmīgi nokritis pa kāpnēm, bet Jelgavā  kokapstrādes uzņēmuma darbinieks nopietni traumējis roku. «Tendence Latvijā ir šausminoša un runa ir gan par uzņēmēju attieksmi pret saviem darbiniekiem, gan darba drošību. Uzņēmumos līdz minimumam samazināts darba aizsardzības speciālistu skaits, bet nodarbinātos galvenokārt interesē, kā vairāk nopelnīt. Fakts, bet mūsdienās ļoti daudzi izvēlas strādāt nelegāli, neuztraucoties par valsts solītajām sociālajām garantijām. Piemēram, liela daļa kokapstrādes uzņēmumu pa dienu strādā legāli, bet nakts maiņās cilvēki tiek nodarbināti, neslēdzot līgumu,» atzīst V.Dūms. Pērn pierādīto nelegāli nodarbināto personu skaits Zemgalē audzis par vairāk nekā pusi. Sods par šādu pārkāpumu uzņēmumam ir no 750 līdz pieciem tūkstošiem latu. V.Dūms min piemēru par nupat 900 latu liela soda piemērošanu firmai, kas Jelgavas dzelzceļa stacijā veica inženierkomunikāciju darbus un tajos nelegāli nodarbināja divus cilvēkus. Kā sāpīgu momentu V.Dūms min uzņēmuma līgumus, kas pēdējā laikā praksē parādoties aizvien biežāk. Šādu līgumu ar padotajiem bieži izvēlas slēgt būvfirmas, taču darbiniekam tas ir ļoti riskants variants, atzīst VDI pārstāvis. «Ar cilvēku tiek noslēgts uzņēmuma līgums par kāda pakalpojuma sniegšanu, piemēram, jumta uzlikšanu. Taču abu līgumu formās ir vairākas atšķirības, piemēram, nodarbinātajam pašam jāmaksā nodokļi, taču daudzos gadījumos tas netiek darīts un valstij tie «iet garām». Turklāt, ja uzņēmējs darba veicējam ar ko noslēgts uzņēmuma līgums, nesamaksā algu, VDI šajā lietā iejaukties un aizstāvēt darbinieku, nav tiesīga,» komentē V.Dūms. Pagājušogad algas netika izmaksātas daudziem Jelgavas skolu siltināšanas darbos nodarbinātajiem, ar kuriem tika noslēgts uzņēmuma līgums.Plašāk par VDI aktivitātēm lasiet sestdienas «Zemgales Ziņās».

Pievieno komentāru

Citas ziņas