Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Drīzumā vairs nepiešķirs 50% līdzfinansējumu māju siltināšanai

«Pēc Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitātes, kas paredzēta daudzdzīvokļu māju siltināšanai, noslēgšanās, skaidrs, ka mēs to vairs neturpināsim ar 50-60% līdzfinansējumu,» saka Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce un norāda, ka no kopumā aktivitātei atvēlētajiem 47,7 miljoniem latu pašlaik ir palikuši 16 miljoni, kas varētu tikt iztērēti jau šogad.

Pēc ERAF naudas apgūšanas EM iecerējusi virssaistību uzņemšanos, kas nozīmētu mājokļu siltināšanas līdzfinansējumu šobrīd esošajā apjomā, tomēr līdzekļi tiktu piešķirti vairs ne no Eiropas Savienības (ES) fondiem, bet valsts budžeta. Aktivitāti varētu iedarbināt tad, ja ERAF līdzekļi tiktu izlietoti līdz 30. jūnijam, un šādā gadījumā varēs nosiltināt tās mājas, kuras būs iesniegušas pieteikumus līdz minētajam datumam. Virssaistību apjoms plānots pieci miljoni latu, tomēr, iespējams, ne visa summa varētu tikt izmantota, jo daļa pieteikumu nav sagatavoti atbilstoši prasībām un tāpēc varētu netikt apstiprināti realizācijai. Jautājums par finansējuma piešķiršanu šādai aktivitātei tuvāko pāris nedēļu laikā varētu tikt skatīts Ministru kabinetā, prognozē ministrijā.J. Pūce skaidroja turpmākās EM ieceres attiecībā uz atbalstu daudzdzīvokļu māju siltināšanai: «Saprotam, ka šobrīd būtu ļoti nevēlami pārtraukt aktivitātes šajā virzienā. Mēs esam sākuši darbu pie tā, ka atbalstu varētu strukturēt ar finanšu instrumentu, bet ne klasisku grantu palīdzību.» Kā vienu no šādiem instrumentiem viņš minēja valsts garantiju programmu bankā ņemtiem kredītiem, kas palīdzētu panākt ilgāku kredīta atmaksas laiku un pozitīvākas procentu likmes.Tāpat EM pārstāvis minēja mājokļu siltināšanas atbalsta modeli Igaunijā, kur valsts daļēji sedz šādus kredītus gadījumos, ja panākti energoefektivitātes rezultāti virs minimālajām prasībām. Labiem projektiem tie ir 10% no kopējās summas, bet izciliem - 20%. J. Pūce pieļāva, ka Latvijā sākotnēji būtu vajadzīgs nedaudz vairāk, lai aktivitāti varētu iekustināt. Starp EM iecerētajām atbalsta aktivitātēm, iespējams, varētu būt arī nodokļu atlaižu instruments, kas gan vairāk skartu pašvaldības, jo efektīvākais būtu nekustamā īpašuma nodoklis, norādīja EM valsts sekretārs. Tāpat tiekot domāts par atvieglojumiem enerģijas servisa kompānijām (ESCO), kas veic ēku siltināšanu, pretī saņemot samaksu ietaupīto enerģijas resursu apjomā.«Diena» jau rakstīja, ka pērn bija stipri pieaugusi iedzīvotāju aktivitāte, piesakoties līdzfinansējumam ēku siltināšanai. Pašlaik aktivitāte saglabājas iepriekšējā gada līmenī, tomēr EM paredzēja intereses pieaugumu uz pavasara pusi, tādējādi varētu tikt izsmelti pieejamie ES fondu līdzekļi, kas kopumā aktivitātē ir 47,7 miljoni latu.Laikā no 2009. gada līdz šā gada martam kopumā bija iesniegti 812 projekti ERAF līdzfinansējuma saņemšanai un no tiem apstiprināti vairāk nekā puse - 474 projekti. Lielākais apstiprināto projektu skaits bijis pērn - 276, bet šogad pirmajos divos mēnešos - 32. Savukārt vērtēšanā pašlaik ir vēl 55 projekti.

Pievieno komentāru

Citas ziņas