Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ECB samazina procentu likmes

Frankfurte/Rīga, 8.okt., LETA--AFP/REUTERS. Eiropas Centrālā banka (ECB) trešdien samazināja procentu likmi galvenajām refinansēšanas operācijām par 0,5 procentpunktiem - līdz 3,75%, teikts ECB paziņojumā.

Savukārt procentu likme noguldījumiem un procentu likme aizdevumiem uz nakti samazināta līdz attiecīgi 2,75% un 4,75%. Saskaņotu lēmumu par procentu likmju samazinājumu par 0,5 procentpunktiem pieņēma arī Lielbritānijas, Kanādas, Zviedrijas, Šveices un ASV centrālās bankas. ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) procentu likmi samazināja līdz 1,5%, Lielbritānijas centrālā "Bank of England" - līdz 4,5%, bet Zviedrijas Centrālā banka - līdz 4,25%. Savukārt par 0,27 procentpunktiem procentu likmes trešdien samazināja arī Ķīna.ECB pārstāvji norādīja, ka arī Japānā ir pauduši stingru atbalstu centrālo banku lēmumam samazināt procentu likmes, tomēr Japāna procentu likmes samazināt šobrīd negatavojas."Pašreizējās finanšu krīzes laikā, [valstu] centrālās bankas sāka savstarpējās konsultācijas un vienojās par nepieredzētu kopīgu un saskaņotu rīcību, tādējādi cenšoties mazināt krīzes spiedienu," teikts ECB paziņojumā.Kā norādīja "Nordea Markets" eksperts Andris Lāriņš, grūti spriest, kā naudas cenas pazemināšana var palīdzēt atjaunot savstarpējo uzticību finanšu sektorā, jo pēdējā laikā ne jau naudas trūkums bija galvenā problēma, bet gan uzticības krīze."Ir jāpaiet laikam un jāparādās labiem auditētiem finanšu kompāniju rezultātiem, lai tirgus dalībnieki sāktu arvien vairāk viens otram uzticēties. Šo faktu var apstiprināt ar datiem no Latvijas Bankas," uzsver Lāriņš.Viņš norāda, ka vakar komercbankas no Latvijas Bankas (LB) lombarda darījumos bija aizņēmušās 97 miljonus latu, bet LB depozītos bija izvietots viens miljons latu."Kādēļ aizdot LB naudu par 3%, ja tirgū daudzi par latiem gatavi maksāt vairāk nekā 7%," jautā Lāriņš. Līdzīga situācija ir novērojama darījumos ar ECB."Pēc šīs negaidītās koordinētās Centrālo banku rīcības valūtu tirgū eiro cena pakāpās līdz 1,366 dolāru atzīmei, kas dolāra cenai Latvijā lika noslīdēt zem 52 santīmu atzīmes," skaidro Lāriņš. Viņš norāda, ka izmaiņas valūtu cenās tomēr nav dramatiskas."Swedbank" Aktīvu un pasīvu pārvaldes daļas vadītāja Liene Kūle norāda, ka vairāku valstu centrālo banku koordinētais lēmums samazināt bāzes likmes noteikti ir solis pozitīvajā virzienā, lai stabilizētu finanšu tirgus pasaulē."Tomēr tas, vai tuvākajās dienās redzēsim, piemēram, Euribor likmes samazinājumu, ir atkarīgs no noskaņojuma starpbanku attiecībās," norāda Kūle.Viņa skaidro, ka joprojām banku starpā nav pietiekamas uzticēšanās, un, lai tirgus atgrieztos pie normālas funkcionēšanas, ir nepieciešama ne tikai aktīva centrālo banku darbība, bet arī laiks.

Pievieno komentāru

Citas ziņas