Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ekonomisti: Iedzīvotājiem ir augsta motivācija nemaksāt nodokļus

Iedzīvotājiem ir augsta motivācija nemaksāt nodokļus, līdz ar to plānotās izmaiņas sociālo pabalstu aprēķināšanas un izmaksas sistēmā īstermiņā lielu ietekmi uz nodokļu maksāšanu nevarētu radīt, atzīst ekonomisti.

"Tas nevienam nav noslēpums, kāda ir situācija nodokļu maksāšanas jomā un kāda ir vai, drīzāk, nav motivācija iedzīvotājiem maksāt nodokļus," sacīja ekonomists Roberts Remess. Viņš gan uzskata, ka izmaiņas pabalstu maksāšanas kārtībā un apjomos varētu kalpot par vēl vienu attaisnojumu tiem uzņēmējiem un cilvēkiem, kuri nodokļus mēģina nemaksāt.Remess uzsvēra, ka nodokļu nemaksāšana pieaug gadījumos, ja valsts palielina nodokļu likmes vai ievieš jaunus nodokļus, bet patlaban motivācijai nemaksāt nodokļus nevajadzētu palielināties, jo tā arī pašlaik ir augsta.Arī ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka jau patlaban motivācija nemaksāt nodokļus ir maksimāli augsta, tāpēc, lai gan pastāv teorētiska iespēja, ka tā vēl vairāk pieaugs, īstermiņā efekts uz nodokļu maksāšanas kultūru, visticamāk, nav gaidāms.Viņš gan uzsver, ka vēlme nodokļus nemaksāt vistiešākajā mērā saistīta gan ar ekonomisko krīzi, gan arī ar neuzticību valstij un valdībai.Savukārt ekonomists Jānis Ošlejs uzskata, ka pabalstu samazināšana ir cena, ko sabiedrībai ir jāmaksā par vēlmi saglabāt stabilu lata kursu."Ja cilvēki vēlas stabilu latu, viņiem jārēķinās ar pensiju un pabalstu samazināšanu," sacīja ekonomists, norādot, ka, viņaprāt, vienīgā alternatīva pabalstu nesamazināšanai ir lata devalvācija.Viņš gan pauda stingru pārliecību, ka nodokļi ir jāmaksā un, ja tas netiek darīts, valsts nekādi nevarēs izrauties no ekonomiskās lejupslīdes.Lai samazinātu sociālajām funkcijām paredzētos izdevumus par 92 miljoniem latu, visiem sociālajiem pabalstiem būtu jānosaka 300 latu griesti, taču šādu situāciju Labklājības ministrija (LM) nepieļauj, uzsverot, ka šādu samazinājumu nākamgad veikt nav iespējams, vakar, 29.septembrī, Saeimas Sociālas drošības apakškomisijas deputātus informēja LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks.Viņš skaidroja, ka ap 40 miljonu ietaupījums varētu būt iespējams, pabalstu griestus nosakot 350 latu apmērā, maksājot 50% no tās summas, kas pārsniegtu noteiktos pabalsta griestus. Šādā veidā varētu ietaupīt ap 19,5 miljoniem latu.Tāpat vēl dažus miljonus latu ietaupīt varētu arī, ja turpmāk maternitātes un paternitātes pabalstus aprēķinātu nevis no pilnas algas, bet gan 80% no algas.Tomēr Alliks uzsvēra, ka LM šādus scenārijus nepiedāvā labprātīgi, bet būs spiesta šādā veidā taupīt, ja papildu līdzekļi sociālajai drošībai netiks piešķirti.

Pievieno komentāru

Citas ziņas