Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Eksperte: nākamā gada budžetam nebūs lielas ietekmes uz Latvijas ģimeņu finansēm

Nākamā gada budžetam, kuru pirmdien apstiprināja valdība, nebūs būtiskas ietekmes uz Latvijas ģimeņu finansēm, aģentūrai BNS atzina "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece Diāna Krampe.

"Pēdējo gadu laikā šis ir pirmais gadījums, kad var teikt, ka sagatavotajam valsts budžeta projektam nav būtiskas ietekmes uz Latvijas ģimeņu finansēm. No vienas puses, to var vērtēt kā pozitīvu faktu, jo pāris iepriekšējos gados valsts budžetu pavadošo likumu paketē bija nodokļu izmaiņas, kas iedzīvotājiem lielākoties nozīmēja finanšu situācijas pasliktināšanos. Šoreiz sagatavotais budžets šajā jomā paredz stabilitāti, un mājsaimniecības tās var uzskatīt par labām ziņām. Tomēr, no otras puses, šī stabilitāte nozīmē arī to, ka uz solītajiem lēmumiem, kas uzlabotu situāciju Latvijas ģimeņu finansēs, piemēram, algas nodokļu samazināšanu, vēl jāgaida," sacīja Krampe.Viņa arī paskaidroja, ka sagatavotajā budžeta projektā ar mīnusa zīmi uz atsevišķu mājsaimniecību budžetu attieksies divi iecerētie pasākumi – 25% pieauguma ierobežojuma atcelšana nekustamā īpašuma nodoklim zemei un 0,2% nodokļa ieviešana dzīvojamo māju palīgēkām. "Ņemot vērā to, ka pašvaldībām plānots dot lielāku brīvību attiecībā uz nodokļa maksājumu noteikšanu, atsevišķus iedzīvotājus šīs izmaiņas neietekmēs, tomēr būs daļa iedzīvotāju, kurus šīs izmaiņas kā izdevumu pieaugums skars vistiešākajā veidā. Taču, tā kā palīgēku kadastrālā vērtība, ko izmanto par pamatu nodokļa aprēķināšanai, parasti nav liela, var prognozēt, ka arī maksājumi lielākajā daļā gadījumu būs samērīgi," teica Krampe.Pēc viņas paustā, atbilstoši makroekonomiskajām prognozēm, kas ir valsts budžeta projekta pamatā, var spriest, ka tuvākajos gados Latvijas mājsaimniecību finanšu situācija uzlabosies ļoti pakāpeniski – inflācija un bezdarbs mazliet samazināsies, bet pirktspēja saglabāsies aptuveni pašreizējā līmenī vai mazliet uzlabosies. Vienlaikus Krampe uzsvēra, ka stabilitāte nodokļu politikā noteikti veicinās iedzīvotāju spēju plānot ģimenes finanses ilgākam laika periodam uz priekšu – gan ienākumu, gan izdevumu pusē.Aģentūra BNS jau vēstīja, ka valdība pirmdien ārkārtas sēdē apstiprināja 2012.gada valsts budžeta projektu, kas paredz nākamgad valsts konsolidētā budžeta ieņēmumus 4,516 miljardu latu, bet izdevumus ‒ 4,641 miljardu latu apmērā. Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2012.gadā palielināsies par 255,1 miljonu latu jeb 6% salīdzinājumā ar 2011.gada plānu, bet izdevumi saruks par 113,5 miljoniem latu jeb 2,4%.Paredzēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīta mērķa prognoze atbilstoši "Eiropas Kontu sistēmas 95" metodoloģijai 2012.gadā nepārsniegs 2,5% no IKP.Saeimā budžeta projektu un to pavadošos likumprojektus plānots iesniegt otrdien, 6.decembrī.

Pievieno komentāru

Citas ziņas