Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES finansiālā atbalsta pēcprogrammas uzraudzība: reformas iebuksējušas spēcīgu personīgu interešu dēļ 2

Pēc tam, kad 2012.gada 20.janvārī tika veiksmīgi pabeigta ES trīs gadu finansiālā atbalsta programma, Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās Bankas amatpersonas laikā no šā gada 11. līdz 14.novembrim ieradās sestajā un, iespējams, pēdējā pēcprogrammas uzraudzības vizītē Latvijā.

Pēcprogrammas norises kopš 2012.gada sākuma pārsvarā vērtējamas pozitīvi, tomēr notikumi starp Ukrainu un Krieviju rada riskus Latvijas ekonomikas izaugsmei. Ir ieviests eiro un tiek prognozēts, ka nominālais budžeta deficīts 2014.–2015.gadā saglabāsies 1% apmērā no IKP, kas liecina par piesardzīgu fiskālo politiku, turklāt finanšu sektors ir nostiprināts – tai skaitā nerezidentu bankas depozītu uzraudzības jomā. Turklāt ir veikti pasākumi, lai uzlabotu tiesu iestāžu darbību (procesuālas izmaiņas, tiesību akti par mediāciju un šķīrējtiesām, maksātnespējas administratoru uzraudzība) un pastiprinātu cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. 

Finansējums zinātnei tiks piešķirts, pamatojoties uz neatkarīgu starptautisku novērtējumu, un elektroenerģijas tirgus tiks pilnībā liberalizēts no 2015. gada janvāra. Ir pieņemti daudzsološi tiesību akti attiecībā uz būvniecību, publisko iepirkumu, maksātnespēju, valsts uzņēmumu pārvaldību un vienotu attīstības iestādi. Būs svarīgi pārraudzīt šo tiesību aktu īstenošanu praksē, tostarp darba pabeigšanu pie nepieciešamajiem sekundārajiem tiesību aktiem un profesionāļu iecelšanu valsts un pašvaldību uzņēmumu valdēs un padomēs.

No otras puses, svarīgas dzīves kvalitātes uzlabošanas reformas, kuru mērķis ir novērst izteiktu sociālo nevienlīdzību un veicināt nabadzīgāko iedzīvotāju piekļuvi veselības aprūpei, uzlabot vispārējās un augstākās izglītības sniegtos rezultātus, izšķirīgi risināt korupcijas lietas un modernizēt valsts pārvaldi, tikpat kā nav progresējušas spēcīgu personīgo interešu dēļ, vai arī no vispārēja paguruma reformu jomā pēc aizdevuma programmas īstenošanas, vai arī no smagajiem lēmumiem, ko ietekmējušas ierobežotās budžeta iespējas. 

Arī lēmumi par valsts un pašvaldību uzņēmumu un ostu depolitizēšanu, kā arī enerģētiskās neatkarības palielināšanu – jo īpaši gāzes tirgus atvēršanu un turpmāko Inčukalna gāzes krātuves pārvaldību – ir nākuši lēni un varētu būt nepietiekami. Kopumā šķiet pamatoti, lai šie jautājumi tiktu risināti straujāk, jo ir būtiski saglabāt reformu tempu nolūkā uzlabot vispārējo dzīves kvalitāti.

Latvija ir paudusi apņēmību saglabāt saprātīgu valsts parāda līmeni. Budžeta līdzekļi daudzajām valsts sektora vajadzībām ir ļoti ierobežoti, līdz ar to ir jāatrod jauni ienākumu avoti vai jāpārorientē un jāsamazina pašreizējie izdevumi. Pārnesot nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu, nekustamo īpašumu un piesārņojumu, tiktu nostiprināts tautsaimniecības izaugsmes potenciāls un mazināta

sociālā nevienlīdzība. Pozitīvi, ka 2015.gada budžeta priekšlikumi ietver atbalsta pasākumus cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, palielinot minimālo algu papildus jau paredzētajam ienākumu nodokļa samazinājumam. Lai arī valsts jau ir iecerējusi veikt pasākumus, kam jānovērš izvairīšanās no nodokļu nomaksas, šajā jomā būtu jādara vairāk, ņemot vērā, cik šī problēma ir smaga salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm. Ir būtiski pievērsties tiesiskā satvara nepilnībām un attiecīgo iestāžu, prokuroru un tiesnešu resursu vajadzībām un spējai cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un citiem sarežģītiem finanšu noziegumiem.

Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm turpmākajās nedēļās Komisija lems par pēcprogrammas uzraudzības beigšanu, ņemot vērā, ka Latvija 2015. gada janvārī plāno atmaksāt 1,2 miljardus eiro un tādējādi kopumā būs atmaksājusi 75 % no ES aizdevuma. Tad, kad būs pabeigta pēcprogrammas uzraudzība, spiediens turpināt strukturālās reformas un saglabāt fiskālo un finansiālo piesardzību tiks uzturēts Eiropas pusgada ietvara standarta uzraudzības ietvaros.

Pamatinformācija
Latvija laikposmā no 2009. līdz 2011.gadam saņēma līdzekļus no ES finansiālā atbalsta programmas (maksājumu bilances palīdzība), un šis atbalsts tika sniegts līdztekus Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Pasaules Bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, vairāku ES dalībvalstu un Norvēģijas finansējumam. Pieejamie līdzekļi sasniedza 7,5 miljardus eiro, no kā Latvija izmantoja 4,5 miljardus eiro (60 %), un no šīs izmantotās summas 2,9 miljardus eiro ES vārdā bija aizdevusi Eiropas Komisija. Aizdevuma saņemšanas priekšnoteikums bija vērienīgs rīcības plāns, kas ietvēra fiskālo konsolidāciju un plašas strukturālās reformas, kuras ir izrādījušās efektīvas, ļaujot valstij atgūties no dziļas finanšu un ekonomikas krīzes. Arī pēc tam, kad pēcprogrammas process būs pabeigts, Eiropas Komisija turpinās plānoto un īstenoto reformu ciešu uzraudzību Eiropas pusgada ietvaros.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

he he

Mūsu ierēdņi nav jāmāca kā rakstīt atskaites un karināt makaronus uz ausīm . To mēs mākam vēl no padomju laikiem . Vislabāk man patika , ka Latvijā ir pamanāmi nostiprinājusies tiesu sistēma . Tiesnešiem kukuļi ir samazinājušies uz pusi un tiesu procesi ilgst 7-8 gadus , nevis 11-12 kā agrāk.

pirms 2 gadiem, 2015.09.20 11:56

jepis

progress liels un pateicoties tikai ZZS un Vienotības gudrajai politikai

pirms 2 gadiem, 2015.09.20 12:09

Citas ziņas