Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Gerhards vēlas izmaiņas pašvaldību finanšu plūsmās

Jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) vēlas vairākas izmaiņas pašvaldību finanšu plūsmās. Politiķis intervijā aģentūrai LETA pauž viedokli, ka būtu jādomā par mehānismu, kas naudu starp pašvaldībām sadalītu taisnīgāk, nekā pašlaik tas notiek ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) palīdzību, kas apdalot ekonomiskās attīstības centrus. Savukārt Eiropas Savienības (ES) naudas sadalē ministrs vēlētos atteikties no 21 attīstības centra modeļa, lai šos līdzekļus padarītu pieejamākus arī sīkākām pašvaldībām.

VARAM pakļautībā ir trīs nozares - pašvaldības, vide un informācijas tehnoloģijas. Jūsuprāt, kura no šīm nozarēm ir vislabāk attīstīta, bet kurai būtu jāpievērš vairāk uzmanības?

Visas nozares ir pietiekami labā stāvoklī. Katrai no tām ir savas tradīcijas. Piemēram, vides lietas šajā ministrijā bijušas vissenāk, lai gan resursi ne vienmēr bijuši veltīti pietiekami. Ir daudz cilvēku, kuri šeit strādā ne tik daudz atalgojuma dēļ, bet idejas un pārliecības vārdā. Informācijas un komunikāciju tehnoloģijās Latvija ir viena no līderēm, kas gan vairāk ir pašas nozares nopelns. Valsts nedrīkst atpalikt. Tāpēc ir paredzēti būtiski Eiropas Savienības fondu līdzekļi, lai valsts un pašvaldību līmenī attīstītu šo nozari. Vēsture ar pašvaldību nozari ir bijusi dažāda.

Kā kopumā vērtējat sadarbību ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) - vai tā ir laba?

Vienmēr kaut ko var uzlabot, bet es uzskatu, ka sadarbība ir ļoti laba. Augsti vērtēju LPS darbinieku un padomnieku profesionalitāti. Arī mana līdzšinējā pieredze dažādos amatos ar organizāciju ir bijusi pozitīva. Sarunas, protams, nav vieglas, jo katram ir savas intereses. Es domāju, ka mūsu ministrija pašvaldības atbalsta visvairāk un stāv viņu pusē.

Vai bijāt LPS pusē arī jautājumā par IIN proporcijas maiņu par labu pašvaldībām?

Ir skaidrs, ka pašvaldībām jābūt finansiāli patstāvīgām. Ir jābūt ienākumu avotam, kas pašvaldībām ir stabils. Par to, kāds tas ir, var debatēt. Tas var būt kopējais budžets, bet katrai pašvaldībai ir jābūt arī kādam ienākumu avotam - tas var būt arī tas pats IIN, ko pašvaldības saņem. Droši vien tās varētu saņemt arī visus 100%, bet es nedomāju, ka mēs pie šāda risinājuma varētu nonākt ātri. Jautājums ir arī par to, vai šis nodoklis vislabāk identificē pašvaldības panākumus un ienākumus.

Kāpēc?

Mēs redzam, ka situācija Latvijā pēdējos gados ir mainījusies - daudzi izvēlas dzīvot piepilsētās. Tas nav tikai Rīgas un Pierīgas gadījums. Cilvēki strādā pilsētā, saņem labu algu, bet nodokļus maksā pašvaldībai, kurā ir deklarējušies. Jautājums ir - vai tas ir pietiekami godīgs līdzekļu sadalījums? Manuprāt, tomēr nē. Citās pilsētās - reģionālajos centros, kur notiek ekonomiskā attīstība, - ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir krietni mazāki nekā šīm pilsētām blakus esošajās pašvaldībās. Acīmredzot ir jāatrod kāds pareizāks veids, kā šos pašvaldību devumus ekonomikai izlīdzināt.

Kādi tam ir risinājumi?

Pirmais un visātrāk izdarāmais darbs ir pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pārveidošana. Tas ir pirmais solis, ko izdarīt, - atrast pareizo algoritmu, kā pārdalīt pašvaldību ienākumus, lai būtu līdzvērtīga attīstība. Un ir jābūt arī diskusijai par kādu citu ieņēmumu avotu, kā pareizi novērtēt pašvaldību ienākumus. Vai tiešām tikai IIN būtu tas rādītājs? Varbūt ir kādi citi mehānismi.

Pašvaldībām varētu tikt atvēlēts kāds cits nodoklis?

Varbūt. Bet tas tiešām ir kādas tālākas nākotnes jautājums. Tomēr pirmais, kas būtu jāizdara, ir jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis.

Pirms vēlēšanām pašvaldību pārstāvji izteicās, ka neiebilst, ka tiek mainīts pašreizējais pašvaldību attīstības modelis "9+21". Jūsuprāt, vai ir nepieciešamas izmaiņas?

VARAM ir izstrādājusi jaunu koncepciju par deviņiem plānošanas reģioniem pašreizējo piecu vietā. Tomēr divu līmeņu pašvaldības negrasāmies veidot. "9+21" - tas vairāk bija nevis kā reģionālā reforma, bet kā iespēja pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) fondiem - deviņas lielās pilsētas un 21 attīstības centrs. Par deviņām lielajām pilsētām diskusiju nav, bet domāju, ka no formulējuma "21 attīstības centrs" gan būtu jāatsakās, jo nevar strikti pateikt, ka viens novads ir labāks, bet cits nē un tāpēc nesaņems ES atbalstu. Ir jārada labie piemēri, lai novadi apvienotos ar attīstības centriem. Attīstībai jābūt objektīvu ekonomisko apstākļu dēļ, nevis uz papīra novelkot robežu.

Kā izpaudīsies šie deviņi plānošanas reģioni?

Tas nozīmē, ka ap deviņām republikas nozīmes pilsētām veidosies šie plānošanas reģioni. Piemēram, man šķiet, ka pašlaik Zemgales plānošanas reģions ir neloģiski izveidots. Tā attīstības centri ir Jēkabpils un Jelgava, taču starp pilsētām nav satiksmes - viss notiek caur Rīgu. Tas ir samocīti izveidots reģions. Ir skaidrs, ka patlaban ir atsevišķas problēmas, kuras varētu atrisināt ar šādu jauno modeli.

Koncepcija patlaban ir izstrādes stadijā?

Tā ir sagatavota, prezentēta dažādos līmeņos. Jaunais modelis netiks nevienam uzspiests. Būs diskusijas, kurās varbūt tiks pierādīts, ka labāk ir palikt pie pieciem plānošanas reģioniem, kas jau patlaban pietiekami sekmīgi darbojas.

Kad ar koncepciju tiks iepazīstināta valdība?

Ne tik ātri. Tas nenotiks, pirms nebūs notikušas diskusijas ar Latvijas Pašvaldību savienību, plānošanas reģioniem, pilsētām. Tas nenotiks ātri, tas būs ilgi.

Vai šī iecere iet kopā ar administratīvi teritoriālās reformas turpinājumu, jo, sākot darbu, izteicāties, ka šis process ir jāturpina?

Jāatzīst, ka ekonomiskās krīzes dēļ pirmais reformas posms netika novests līdz galam. Tas nav tik daudz ministrijas vainas dēļ, bet gan tāpēc, ka bija objektīvi ekonomiskie apstākļi. Ir skaidrs, ka reforma ir jāturpina, bet jautājums ir, kā to turpināt. Es uzskatu, ka tam jānotiek pilnīgi brīvprātīgi. Ministrija var apkopot labākos piemērus, informāciju un uz tās pamata izstrādāt priekšlikumus, redzējumus, un tad tas jāprezentē pašvaldībām, kas pašas pieņem lēmumu - apvienoties vai nē. Un ļoti būtisks ir iedzīvotāju viedoklis, jo viņi ir tie, kas ievēl pašvaldību vadību un dzīvo tur. Iedzīvotājiem ir jāpieņem lēmums, cik tālu vai tuvu viņi vēlas redzēt pašvaldības vadību. Kā redzam ar Mērsraga un Rojas apvienošanu - drīz pēc apvienošanas novadi atkal sadalījās.

Bijušā ministra Edmunda Sprūdža laikā tika izstrādāti grozījumi likumdošanā, paredzot finansiālu palīdzību par apvienošanos. Vai tāda tiek piedāvāta arī tagad?

Naudas nav un nebūs. Mēs redzam, cik smagi iet ar resursiem budžetā, cik smagas bija diskusijas. Droši vien, ka tuvākajā laikā nevarēsim paredzēt finansiālu atbalstu. Ministrija varēs sniegt konsultācijas, informāciju.

Vai Valsts reģionālās attīstības aģentūras vadība tika nomainīta, jo neapmierināja līdzšinējās vadītājas Solvitas Zvidriņas darbs?

Iniciatīva nāca no Veselības ministrijas. Zvidriņas kundze ir ļoti pieredzējusi ierēdne. Ja cilvēks vēlas atgriezties valsts sekretāra amatā, tas viņam nav jāliedz. Arī Rinalds Muciņš ir ļoti profesionāls ierēdnis. Es uzskatu, ka rotācija ir labs veids, kā saglabāt valsts pārvaldē zinošus ierēdņus. Ir labi, ka tāds profesionāls cilvēks kā Muciņš ir gatavs nākt strādāt uz aģentūru.

Jūs redzat no tā ieguvumu?

Es neredzu zaudējumu no šīs maiņas. Droši vien kāds ir ieguvis, piemēram, Veselības ministrija. Esmu apmierināts ar to, ka iestāžu vadītāju profesionalitātes līmenis ir augsts.

Vai esat paspējis iepazīties arī ar citu VARAM pārraudzības iestāžu darbību, un vai esat ar to apmierināts?

Vienmēr var būt vairāk apmierināts. Lielākoties iestādes strādā sekmīgi. Problēma ir finansējumā. Jo īpaši, ja mēs redzam, cik maz maksā vides inspektoriem, ierēdņiem. Tāpēc ir jādomā risinājumi. Es no savas puses aicināšu apsvērt iespēju pārskatīt šo iestāžu iekšējo struktūru. Varbūt ir iespēja atrast kādus risinājumus, veicot optimizāciju. Te gan ir jāsaprot, ka tas nebūs obligāts uzstādījums.

Jūs domājat darbinieku skaita samazināšanu, lai pārējiem palielinātu atalgojumu?

Iespējams. Taču nekādā gadījumā to nevajag uztvert, ka tas būs obligāti. Katrai iestādei pašai tas ir jāizvērtē.

Kuras no ministrijas iesniegtajām jaunās politikas iniciatīvām valsts budžetā netika atbalstītas? Vai tās iesniegsiet arī nākamgad?

Jāatceras, ka mums ir trīsgadu budžets. Ir ļoti grūti diskutēt par kādām jaunām politikas iniciatīvām, ja nebūs būtisku uzlabojumu valsts ekonomikā. Vēlētos vairāk un labāk. Ir lietas, kas mums ir ļoti svarīgas, tās pašas vides lietas, reģionālo uzņēmējdarbības centru izveide. Tas viss ir svarīgi, bet viss atkarīgs no līdzekļiem. Mēs jaunās politikas iniciatīvas pārvērtēsim. Iespējams, ka nāks klāt kaut kas jauns.

Kādu redzat risinājumu, lai netiktu paaugstinātas sabiedriskā transporta biļešu cenas Rīgā?

Pirmkārt, tas nav VARAM kompetences jautājums. Otrkārt, jūlijā pašvaldībā tika izveidota darba grupa, lai šo jautājumu risinātu. Nezinu, kāpēc tā aktivitāte parādās tikai tad, kad Saeimā jau ir balsojums par valsts budžetu. Jāatceras, ka līdz ar valdības priekšlikumu par ieņēmumu pārdali starp pilsētām un novadiem Rīgas pašvaldībai ir tikuši klāt 20 miljoni eiro.

Tad kāpēc Rīga prasa vēl?

Tas ir jāprasa viņiem. Pašvaldībai pašai ir jāizvērtē savu līdzekļu izlietojums. Mēs redzam, kā darbojas "Rīgas satiksme" - ar biļešu naudas iekasēšanu, cik pamatotas ir atlaides... Te ir daudz jautājumu pašvaldības uzņēmumam. Mēs neredzam, ka te vajadzētu ļoti būtisku valsts budžeta iesaistīšanos. Par to var diskutēt kontekstā ar finanšu izlīdzināšanu starp pašvaldībām.

Vai jūsu darbības laikā tiks ieviesta dzērienu iepakojuma depozītu sistēma?

Es dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu neuzskatu par pašmērķi. Mums mērķis ir dalītā atkritumu vākšana un pārstrādes nodrošināšana. Vai tas tiek nodrošināts ar depozītu sistēmu vai kādu citu metodi, tas ir diskusijas jautājums. Tuvākajā laikā izveidosim darba grupu, lai diskutētu par optimālāko virzienu, ņemot vērā mūsu resursus. Mērķis ir panākt, ka darbojas dalītā vākšana un pārstrāde, kam ir paredzēti līdzekļi nākamajā ES fondu plānošanas periodā.

Cik aktuāli Latvijai ir globālie klimata politikas mērķi?

Nu jau katru gadu stiprs vējš, lietusgāzes vai intensīva snigšana rada problēmas ēku un ceļu uzturētājiem, braucējiem, gājējiem, iedzīvotājiem, pašvaldībām. Aukstums vai karstums ietekmē cilvēkus, ietekmē dabu, jo īpaši kultūraugus: labību, augļkokus un krūmus, radot lielus zaudējumus lauksaimniecībai. Ir skaidrs, ka cilvēku iejaukšanās apjoms dabā ir jāsamazina. Jāsamazina cilvēku ietekme uz klimatu. Ir jautājums, kā savienot ātru ekonomisko attīstību ar vides lietām. Tas nav tik vienkārši, jo liekas jau, ka var ātri uzbūvēt spēkstaciju un rūpnīcu un būs ienākumi. Bet, ja mēs skatāmies ilgtermiņā uz ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, vides aspekti ir ļoti svarīgi. Ja runājam par cilvēku dzīves kvalitāti, protams, ienākumi no biznesa ir svarīgi, bet vienlīdz svarīgi ir arī ieguvumi veselības jomā. Ir svarīgi, kādā vidē cilvēki dzīvo, kādu gaisu elpo, kādu pārtiku ēd un kādu iespaidu tas atstāj uz veselības stāvokli kopumā. Un mēs redzam, ka Latvijā iedzīvotāju veselības stāvoklis nav no labākajiem. Daudzas problēmas rodas no vides kvalitātes.

Tas nozīmē, ka ekonomikas attīstībai ir jāiet kopsolī ar stingrākām prasībām vides kvalitātei?

Jā, tieši tā. Kā rāda statistika, vissmagākajos ekonomikas recesijas brīžos vislabākā izaugsme bija nozarēs, kas saistītas ar vidi. Gan iekārtas, gan atjaunojamie resursi, energoefektivitāte - visās šajās nozarēs ir izaugsme. Piemēram, Latvijā energoefektivitātes jomā, no vienas puses, tiek darīts viss, lai veicinātu energoefektivitāti, bet, no otras puses, tiek veicināts, lai iedzīvotāji patērē siltumenerģiju.

Pievieno komentāru

Citas ziņas