Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Inkubatora vadītājs: Latvijā ir nepieciešams attīstīt riska kapitāla investīciju vidi

Biznesa inkubatoru un iesācējbiznesa jomā patlaban lielākā nepieciešamība ir riska kapitāla investīciju vide, kas privātajā sektorā pati nav veidojusies. Riska kapitāla investīcijas ir iesācēju pamatproblēma, intervijā aģentūrai LETA pauda pilnsabiedrības «JIC biznesa inkubators» izpilddirektors Agris Ķipurs.

Viņš saskata, ka risinājumus šai problēmai valsts varot atrast, izvērtējot un veidojot nākotni «Hipotēku un zemes bankai» un Latvijas Garantiju aģentūrai.Izvērtējot patlaban esošos apstākļus, biznesa inkubatora vadītājs skaidroja, ka , neskatoties uz to, ka ir bijuši mēģinājumi un darbības, lai šādus fondus izveidotu, patlaban strādā tikai divi tādi fondi - «Imprimatur Capital» un «BaltCap». «Pirmajā kārtā tur bija «Zaļās gaismas investīcijas» un «Ekoinvestors». No valsts puses šo vidi būtu jāturpina stimulēt,» uzskata Ķipurs.Pēc inkubatora uzņēmumu pieredzes, viņš skaidroja, ka iesācējbiznesā ir tā, ka to naudu, ko izdodas nopelnīt, maksimāli ir jāmēģina ieguldīt attīstībā, un bieži tās saistības veikt aizdevuma atmaksas maksājumus traucē uzņēmuma izaugsmei. Tāds klasisks instruments, ar kura palīdzību finansē iesācējbiznesu, ir riska kapitāla investīcijas, kas ir investīcijas kapitālā.Ķipurs skaidroja, ka daudzi uzņēmumi savam startam izmanto arī aizdevumus. Situācijās, kad naudas plūsma šķiet prognozējama, cilvēki izšķiras par labu aizdevumam, un tādā gadījumā «Hipotēku bankas» starta programma, kas mērķēta uz iesācējbiznesu, ir vienīgais risinājums, novērojis biznesa inkubatora vadītājs.Komentējot «Hipotēku bankas» nākotni, Ķipurs sapratis, ka patlaban tiekot spriests, kā veidot attīstības institūciju. Esot skaidrs, ka «Hipotēku bankas» komercbankas daļa nepastāvēs, un esot skaidrs, ka vispār būs šāda attīstības institūcija.«Diskusija faktiski ir par to, vai tā ir jāturpina veidot «Hipotēku bankai», vai tas ir jādara Latvijas Garantiju aģentūrai, un pati izšķiršanās ir par labu vieniem vai otriem instrumentiem - respektīvi, vai nu tiek pieņemts lēmums, ka mēs turpinām veidot valsts atbalsta instrumentus, kas galvenokārt ir aizdevumi, vai mēs pieņemam lēmumu, ka mēs veidojam valsts atbalsta programmas, kuras galvenokārt ir riska kapitāla investīcijas,« skaidroja Ķipurs.Viņš uzskata, ka Latvijā aizdevumu tirgus ir pietiekami attīstīts, kur ir pietiekami spēcīgi privātie dalībnieki - komercbankas, un šo tirgu stimulēt ir daudz mazāka nepieciešamība nekā stimulēt riska kapitāla investīciju tirgu, un ar šā tirgus palīdzību tiek finansēts iesācējbizness un iesācēju tehnoloģijas.«Ja lēmums būs, ka veidojam instrumentus, kuri ir galvenokārt orientēti uz riska kapitāla investīciju fondu veidošanu, tad, protams, tas būtu jādara Latvijas Garantiju aģentūrai, jo tai ir pieredze darbā ar šiem instrumentiem, un tā ir nesalīdzināma ar to, kas ir «Hipotēku un zemes bankas» cilvēkiem,» pauda Ķipurs.Savukārt aizdevumu tirgu komercbankās esot iespējams stimulēt ar garantijām - piemēram, ja ir sajūta, ka komercbankas ir ļoti piesardzīgas attiecībā uz aizdevumu izsniegšanu, tad tas, ko valsts var darīt, un tas, ko Garantiju aģentūra dara jau patlaban, ir papildu garantijas, ko valsts var piedāvāt, un ar to bieži arī pietiek, un nav nepieciešamības veidot jaunu struktūru, kas nodarbojas ar klientu piesaisti un aizdevumu izsniegšanu un šī garā procesa administrēšanu.Varbūt vienīgi der padomāt par kaut kādiem mikrokredītiem un mikrokreditēšanu, ar ko komercbankas klasiski nekad nenodarbojas, iesaka biznesa inkubatora vadītājs, skaidrojot, ka aizdot mikrouzņēmumiem iesācējbiznesam ir ārkārtīgi liels risks - tur nav nodrošinājuma, tur nav garantiju, tur ir ļoti liels risks naudu pazaudēt. Un, saprotot, ka ir uzņēmēji, kuriem šāds aizdevums varētu būt nepieciešams, to sadaļu varbūt vajag paturēt, bet pamatā iesācējbizness un tehnoloģiju bizness ir jāfinansē ar riska kapitāla investīcijām.

Pievieno komentāru

Citas ziņas