Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jelgavas uzņēmēji: grozījumi Publisko iepirkumu likumā turpina atbalstīt ēnu ekonomiku 1

Saeimā iesniegti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, taču tie nesakārtos šo jomu un turpinās dot priekšroku tiem uzņēmējiem, kuri negodprātīgi maksā nodokļu, diskutējot par likuma izmaiņām, secina Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas (JRTA) biedri.

Viens no būtiskākajiem iebildumiem par plānotajiem likuma grozījumiem ir tas, ka joprojām netiek meklēti risinājumi, kā izskaust aplokšņu algas. Ja iepirkumu konkursos turpina uzvarēt uzņēmumi, kas piedāvā zemas cenas, maksājot algas aploksnēs, tad tas liecina par negodīgu konkurenci.«Tādu kritēriju kā uzvarētāja izvēlēšanos pēc lētākās cenas vispār vajadzētu aizliegt, jo tas traucē uzvarēt konkursos uzņēmējiem, kuri maksā visus nodokļus. Varu minēt piemēru – pasažieru pārvadājumu jomā vidējā darba alga, kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija, svārstās no 800 līdz 11 latiem mēnesī. Loģiski, ka zemāku cenu var piedāvāt tie uzņēmumi, kuros uzrādās zemākā alga, taču visdrīzākais, ka šādā situācijā alga tiek maksāta aploksnē,« savu nostāju skaidro Jelgavas autobusu parka vadītājs un Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Pēteris Salkazanovs. JRTA uzskata, ka objektīvāks rādītājs būtu fiksēt nodokļu nomaksu uz vienu uzņēmuma darbinieku vai arī nomaksāto nodokļa procentu uz vienu apgrozīto latu. Tas skaidri norādītu, kuri uzņēmumi maksā nodokļus. Lieti noderētu arī tā sauktā uzņēmuma «baltā saraksta» reāla ieviešana apritē, proti, tiem uzņēmumiem, kuri nomaksājuši visus nodokļu, būtu atvieglotu dalība iepirkumu konkursos, uzskata JRTA.Otra būtiska problēma Publisko iepirkumu likumā ir konkursu nolikumu izstrādes process – tas nekur nav reglamentēts, tādēļ pasūtītājs dokumentācijā var iekļaut brīžiem pat absurdas normas un prasības. JRTA biedri ar bažām raugās uz faktu, ka iepirkumu konkursos arvien biežāk uzvar ārvalstu kompānijas. Galvenais iemesls ir tas, ka daudz bargāk tiek vērtēti vietējie uzņēmēji, bet ārzemnieki nereti iztiek bez dažādu izziņu iesniegšanas, aizbildinoties, ka viņu valstī tādas nav. «Mūsu valsts nedomā ilgtermiņā – vietējie uzņēmēji būtu jāatbalsta, nevis jāliek spieķi riteņos. Turklāt Latvija iegūtu vairāk, ja darbus veiktu pašmāju uzņēmumi, maksājot nodokļu valsts budžetā. Saprotu, ka atklāti lobēt vietējos neļauj Eiropas Savienība, tomēr risinājums ir – ārvalstu uzņēmējiem pieprasīt izpildīt tos pašus kritērijus, ko pašmāju, tajā skaitā par izziņu iesniegšanu. Ja nevar iesniegt izziņu, konkrētajā kritērijā vērtējuma punktus nesaņem. Tas būtu godīgāk,» uzsver Jelgavas tipogrāfijas saimniecības un loģistikas daļas vadītājs Rodijs Trankalis.Publisko iepirkumu likumā būtu nepieciešams arī mazināt birokrātiju, un visvienkāršāk to būtu izdarīt, paredzot, ka uzņēmuma gada pārskatos jābūt fiksētām arī vidējām algām un nodokļu nomaksai. Tādējādi tā būtu publiski pieejama informācija un nebūtu jāsarežģī iepirkumu process ar daudzu izziņu pievienošanu.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Citas ziņas