Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kalvītis: Prokuratūrai jāpārbauda Vaškeviča izteikumi par KNAB

Rīga, 7.aug. Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) uzskata, ka prokuratūrai vajadzētu ļoti rūpīgi pārbaudīt informāciju par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes direktora Vladimira Vaškeviča izteikumiem medijos par iespējamu līdzekļu izspiešanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vajadzībām.

Premjers šodien žurnālistiem uzsvēra, ka šī informācija ir jāpārbauda prokuratūrai, un tai būtu jāziņo par pārbaudes rezultātiem.

Kalvītis arī norādīja, ka šāda rakstura informācija parādījusies un apspriesta jau iepriekš, piemēram, Nacionālās drošības padomē.

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis žurnālistiem apliecināja, ka prokuratūra pārbauda Vaškeviča iesniegumus un arī šie viņa izteikumi medijiem par KNAB tiks pārbaudīti.

Kā ziņots, Vaškevičs intervijā laikrakstam «Telegraf» atklāja, ka nekustamo īpašumu uzņēmējs Raimonds Štālbergs, kas apsūdzēts par naudas izspiešanu no Vaškeviča šķirtās sievas Ināras Vilkastes, ir prasījis viņai arī 500 000 latus, apgalvojot, ka tie paredzēti KNAB, lai «viss būtu kārtībā».

Minētais fakts esot lasāms krimināllietas materiālos, kurā Štālbergs apsūdzēts par mēģinājumu izspiest vismaz 7,7 miljonus eiro jeb 5 miljonus latu no savas bijušās biznesa partneres Vilkastes.

20.jūlijā Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra krimināllietu nodeva Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai. Kā informēja Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks, lietā ir vairākas epizodes.

Jau ziņots, ka 21.maija pēcpusdienā tika uzspridzināta automašīna «Subaru Impreza», kuru lieto Vaškevičs. Viņš nopietnā stāvoklī tika nogādāts slimnīcā, kur veiktas vairākas operācijas.

Vaškevičs pieļauj, ka uzbrukumu ir organizējuši noziedznieki, kas cieši sadarbojas ar valsts ierēdņiem.

«Savu lomu nospēlēja arī KNAB. Kriminālās pasaules pārstāvji lielākā vai mazākā mērā varēja ietekmēt tiesībsargājošās iestādes. Piemēram, KNAB operatīvajiem darbiniekiem noteiktā laikā piespēlējot baumas, safabricētu informāciju. Noziedznieks to dara mērķtiecīgi, piemēram, nodarbojas ar izspiešanu, tajā pašā laikā novirzot KNAB uzmanību uz pašu upuri,» laikrakstam sacījis Vaškevičs.

«Tas ir pats bīstamākais, kas valstī var notikt: pēc būtības izmantot tiesībsargājošās iestādes noziedzīgu mērķu sasniegšanai. Šajā gadījumā neviens nevar justies droši, ne ierindas pilsonis, ne augstākstāvošs ierēdnis,» piebilda Vaškevičs.

KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs sacīja, ka, saņemot ziņojumu, nevar zināt, vai tas ir patiess vai nē, tāpēc tiek pārbaudīta pilnīgi visa informācija, kas tiek iesniegta KNAB. Ja informācija tiek apstiprināta, tad izmeklēšana turpinās, ja informācija neapstiprinās, izmeklēšana tiek pārtraukta.

Kā ziņots, pēc laikraksta «Diena» rakstītā, KNAB veic pārbaudi saistībā ar aizdomām, ka Vaškevičs lobē Latvijas lielākā vistu olu ražotāja «Balticovo» intereses. 27.aprīlī notika kratīšana viņa darba un dzīves vietā. Savukārt jūnija vidū Vaškevičs lūdza pārbaudīt, kā klasificēta informācija un fotogrāfijas pēc KNAB kratīšanas nonākušas atklātībā.

Vaškevičs laikrakstam «Telegraf» sacīja, ka viņa darbavietā kratīšanas laikā tika konfiscēta darba klade, kurā viņš veica atzīmes par pārvaldes darba virzieniem, kā arī par iespējamiem pret viņu iepriekš vērsto dedzināšanas vai sprādziena organizētājiem.

«Paiet neilgs laiks, un pēkšņi pret mani tiek organizēts uzbrukums. Ja pēkšņi viņiem [KNAB] atkal notiek informācijas noplūde un noziedznieki uzzina par maniem pierakstiem. Kur garantija, ka tas nav noticis,» vaicā Vaškevičs.

Kā jau ziņots, Valsts policijas Organizētās noziedzības un apkarošanas pārvaldes lietvedībā par sprādzienu sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 118.panta 1.punkta par slepkavību, ja cietušais vai viņa tuvinieks izpildījis savus dienesta vai profesionālos pienākumus vai piedalījies noziedzīga vai citāda prettiesiska nodarījuma novēršanā vai pārtraukšanā, vai devis liecību tiesā vai pirmstiesas izmeklēšanā.

Minētais likuma pants paredz sodu - mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu no 15 līdz 20 gadiem un ar policijas kontroli līdz trim gadiem, konfiscējot mantu.

Tiesībsargi izvirzījuši vairākas versijas par motīviem, kuru dēļ noticis Vaškeviča slepkavības mēģinājums. Pieļauts, ka uzbrukums bijis saistīts ar amatpersonas darbu vai personisko dzīvi.

Pievieno komentāru

Citas ziņas