Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kalvītis sola nepietiekamās izmešu kvotas sadalīt brālīgi

Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) sola nepietiekamās ogļskābās gāzes CO2 izmešu kvotas sadalīt brālīgi, šodien ziņo laikraksts "Diena".

Premjers norāda, ka prioritāte ir enerģētika un ražošana, un rūpniecība. Kvota, pēc viņa teiktā tiks sadalītas godīgi un brālīgi tā, lai neapturētu ekonomiku. CO2 izmešu kvotu trūkums enerģētikai atstās iespaidu uz tarifiem, savukārt piešķirot mazāk kvotu rūpniecībai, mazināsies eksporta produktu - konkrēti cementa - konkurētspēja, vēsta laikraksts.Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) Latvijai nolēma piešķirt ievērojami mazāku CO2 izmešu kvotu daudzumu 2008. - 2012.gada periodam, nekā tika prasīts. Piešķirot 3,43 kvotu tonnas, tā neņēma vērā papildu kvotu nepieciešamību jaunajām iekārtām - "Cemex" cementa rūpnīcai, TEC-2 un ogļu elektrostacijai.EK lēmumu Latvija līdz ar citām valstīm apstrīdējusi Eiropas Kopienu tiesā, taču līdz tiesāšanās labvēlīgam vai nelabvēlīgam iznākumam varētu būt jāgaida vēl krietns laiks.Kvotu sistēmu EK izveidojusi, lai ierobežotu globālo sasilšanu veicinošo gāzu izmešu daudzumu. Pārsniedzot noteikto kvotu apjomu, tās jāpērk par naudu. Patlaban Vides Ministrijā izstrādāts koncepcijas projekts, kurā paredzēti četri esošo kvotu sadalījuma scenāriji, kuros dažādi mainīts līdzsvars par labu enerģētikai vai rūpniecībai. Neoficiāli izskanējis, ka valdība sliecas atbalstīt lielāko izdevumu slogu uzlikšanu siltumenerģijai un elektroenerģijai, ziņo "Diena".Visticamāk tas nozīmētu, ka rūpniecībai kvotas tiktu samazinātas par 15,7%, saglabājot gala produktu sadārdzinājumu konkurētspējai "kritiskajās" 4% robežās, savukārt enerģētikai "apgrieztu" 40% no kvotām, kas siltumenerģiju sadārdzinās aptuveni par 4,4%, bet elektroenerģiju - par 1,8%, norāda laikraksts.Eiropas enerģētikas komisāra Andra Piebalga personīgais viedoklis ir, ka kvotas jāsadala par labu enerģētikai, citādi tas nozīmētu labvēlību vienai ražošanas jomai. Vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) savukārt uzskata, ka jāizšķiras būtu par labu rūpniecībai, lai veicinātu konkurētspēju. Viņš norāda, ka lemjot tiks ņemtas vērā arī ražotņu iespējas samazināt izmešu apjomus. Viņaprāt, piemēram, nebūtu pareizi piešķirt kvotas pilnā apjomā katlumājām, kur ir novecojušas iekārtas."Ekonomistu apvienības 2010" prezidents Ojārs Kehris laikrakstam norādījis, ka būtu jāattīsta enerģētika bez kvotām, izmantojot tos enerģijas ražošanas veidus, kur kvotas nav nepieciešamas. Tas ir ūdens un atoms. Kvotas vajadzīgas oglēm un gāzei. Tomēr, ja tas nav iespējams, enerģētikai pret rūpniecību ir priekšroka. Ja nebūs enerģijas vai elektrības, nebūs arī rūpniecības, uzskata Kehris."Hansabankas" vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norāda, ka ogļskābās gāzes izmešu kvotu sadalē priekšroka noteikti ir jādod rūpniecībai. Patlaban Latvija no krasa ekonomikas pieauguma sarukuma var izvairīties, tikai strauji palielinot eksportu. Iekšējā pieprasījuma pieauguma potenciāls esot izsmelts. Rūpniecība nav vienīgais eksporta ienākumu avots, Latvijai svarīgi ir arī pakalpojumi. Taču rūpniecība ir un pārskatāmā nākotnē paliks galvenais eksporta ienākumu avots.Strautiņš uzskata, ka visvairāk ietaupīt ir iespējams, samazinot enerģijas patēriņu apkurei, jo apkure ir vislielākā enerģijas "rīma", tā paņem vairāk nekā pusi Latvijas primārā energoresursu patēriņa. Vislielākās ietaupīšanas iespējas ir tieši patērētājiem.

Pievieno komentāru

Citas ziņas