Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Koprades telpas – populārs organizācijas darbības modelis jaunuzņēmumiem visā pasaulē

Jaunie uzņēmēji arvien vairāk novērtē koprades telpas kā alternatīvu darbam no mājām vai sava biroja, tāda iespēja ir arī Jelgavā. LIAA (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras) Jelgavas biznesa inkubators ir atvērts no 2017. gada janvāra – šeit uzņēmēji saņem konsultācijas, piedalās dažādos izglītojošos pasākumos un izmanto koprades telpu nodrošinājumu, skaidro LIAA Jelgavas biznesa inkubatora kopienas vadītāja Renāte Bērante.

Nodrošina vietu līdz 30 personām
Koprades telpas uzņēmēji izmanto dažādi, daļa no tiem šeit strādā ik dienu, daļa izmanto reizi nedēļā vai retāk, tiekoties ar saviem komandas biedriem, citiem biznesa inkubatora uzņēmējiem, partneriem, organizējot produktu fotosesijas. LIAA Jelgavas biznesa inkubatora koprades telpas ir ļoti plašas, tās spēj nodrošināt darba vietas līdz 30 personām. Tajās ir pieejams viss ikdienas biroja darbam vajadzīgais – darba zona ar nepieciešamo tehniku, kanceleju un slēdzamiem skapīšiem savām privātajām mantām, konferenču zāle ar ekrānu, magnētisko sienu un 10 sēdvietām, tehnoloģiju zona prototipēšanai, atpūtas zona, pusdienu pauzei atvēlētā zona, kā arī terase atpūtai un dažādiem neoficiāliem pasākumiem.

Koprade ir iespēja satikt cilvēkus ar prasmēm, kuru uzņēmējam pietrūkst biznesa attīstībai, vai sastapt līdzīgu ideju autorus vai tās pašas nozares uzņēmējus, tā gūstot iespēju apvienoties kopīgam mērķim, citam citu atbalstīt, apmainīties ar informāciju un nozīmīgiem kontaktiem. LIAA Jelgavas biznesa inkubatorā līdz šim notikušas arī vairākas uzņēmēju sadarbības aktivitātes, pateicoties darbam kopradē un tīklošanās pasākumiem, kad uzņēmēji neoficiālā gaisotnē iepazīst cits citu. Piemēram, nesen notikušajos dziesmu svētkos tirdzniecībai apvienojās divi pārtikas uzņēmumi SIA “Dabas Dots” un SIA “Zekants”, kuri kā atbalstu tirdzniecībai piesaistīja kosmētikas SIA “Anne Export” uzņēmuma vadītāju un izmantoja iespēju tērpties jelgavnieces Sandras Valaines radītajos “SANPO” lina apģērbos.

Daudz sadarbību veidojas ar uzņēmumiem SIA “Cloud Enterprise Systems”, kuri palīdz uzņēmumiem mājas lapu un citu IT risinājumu izstrādē, un SIA “ARKtech Solutions”, kuru uzņēmums piedāvā ražojošiem uzņēmumiem paaugstināt ražošanas efektivitāti, ieviešot jaunas automatizētas ražošanas līnijas vai uzlabojot esošās – tie ir daudz konsultējuši, atrisinājuši esošās problēmas un piedāvājuši idejas attīstībai citiem biznesa inkubatora dalībniekiem. Šīs un citas sadarbības veidojas, pateicoties iespējai būt īstajā vietā un laikā, tāpēc arī darbs no koprades telpām ir tik nozīmīgs uzņēmuma sākuma attīstības stadijā. 

Termins kopš 1628.gada
“Co-working” jeb koprade nav jauns termins, tas pirmreizēji pieminēts literatūrā jau tālajā 1628. gadā. Pirmā oficiālā koprades telpa tika atvērta 2005. gadā Sanfrancisko pilsētā, taču pirmās iezīmes kopā strādāšanas telpām meklējamas 1995. gadā Berlīnē. Žurnāls “Forbes” nesen publicējis statistiku, ka līdz 2017. gada beigām gandrīz 1,2 miljoni cilvēku ir izmantojuši vai strādā kādā no koprades telpām visā pasaulē. Pēdējo desmit gadu laikā kopā strādāšanas darba stils ir kļuvis par jaunāko trendu biznesa vidē – jaunie uzņēmēji daudz citādāk un radošāk skatās uz ikdienas darbu, tie spēj pārnest savu darba vietu no biroja uz kafejnīcu, no kafejnīcas uz stacijas vestibilu, bet apķērīgākie izmanto koprades telpas, saskatot tajās nepieciešamo mikroklimatu jaunuzņēmuma attīstībai, iespēju satikt savus nākotnes komandas biedrus un partnerus. Koprades telpas nav tikai darba vieta ar biroja tehniku, bet gan vieta, kas nodrošina iespēju ik dienas tikties ar dažādiem cilvēkiem, apmainīties ar informāciju un palīdzēt viens otram, apvienoties un veidot konkurētspējīgus jaunuzņēmumus. Tieši kopienas veidošanās atšķir parastu biroju no koprades telpām. Katru koprades telpu pārstāv kopiena, kurā ir dažādu jomu speciālisti, profesionāļi katrs savā jomā.  Arī Latvijas uzņēmējiem šādas telpas ir pieejamas, un pie mums tādu ir patiesi daudz – vairāk kā 30.

Galvaspilsētā izvietotas vairāk kā 10 privātās koprades telpas, kurās jaunie uzņēmēji veic ikmēneša maksājumu par savu darba galdu vai darba telpu. Vēl 15 koprades telpas ir LIAA biznesa inkubatoru paspārnē, un tās ir valsts atbalstītās koprades telpas, tāpēc jaunajiem uzņēmējiem ir pieejamas bez maksas. LIAA biznesa inkubatoru koprades telpas ir pieejamas gan Rīgā, gan arī citur Latvijā (Jūrmalā, Ogrē, Jelgavā, Bauskā, Siguldā, Valmierā, Madonā, Rēzeknē, Jēkabpilī, Daugavpilī, Talsos, Kuldīgā, Ventspilī un Liepājā) – šāds izvietojums ir ar mērķi sasniegt visu valsts teritoriju, lai nodrošinātu darba vidi ikvienam idejas autoram Latvijā neatkarīgi no viņa dzīves vietas.

Ar skandināvu pieredzi
Renāte Bērante atzīst: “Nesenais komandējums Zviedrijā ļāva izprast skandināvu skatījumu par koprades telpām un nepieciešamo atbalstu jaunajiem uzņēmējiem. Stokholmā visas koprades telpas ir sadalītas divās zonās – viena pieejama ikvienam interesentam, kas ir pozitīvi uzņēmējiem, kuri ir tikai idejas stadijā par sava uzņēmuma veidošanu. Šo iespēju – bez maksas strādāt no koprades telpām vietā, kur apgrozās līdzīgi domājošie, – jauno ideju autori izmanto labprāt. Pieredze rāda, ka lielākā daļa nākotnē kļūst par konkrētās koprades vietas dalībniekiem, pārceļot savu darba vietu uz zonu, kas ir slēgta ikvienam interesentam, taču tā jau ir par ikmēneša maksu. Šajā zonā strādā jaunie “start-up” jeb jaunuzņēmumi – uzņēmumi, kuri veido komandu, izstrādā prototipu, piesaista investīcijas.”

R.Bērante skaidro, ka LIAA biznesa inkubatoru vadīto koprades telpu pluss ir bezmaksas pieeja darba vietām neierobežotā laika posmā – jaunuzņēmumi bez maksas var izmantot telpas līdz brīdim, kad paši ir gatavi doties tālāk, ir iekārtojuši savu biroju vai ražotni.

“Visaugstāk Zviedrijas jaunuzņēmumi novērtē iespēju strādāt kopā ar vienas nozares uzņēmējiem, kontaktu, investoru un sadarbības partneru tīklu, kas ir konkrētajai koprades telpai – tās regulāri organizē dažādus pasākumus, tikšanās un “pitch” (prezentācijas) sesijas, lai jaunuzņēmumi spētu attīstīties straujāk. Tiekoties ar kopienu vadītājiem Stokholmas koprades telpās, izzinājām arī telpu iekārtojumu nozīmi un iepazināmies ar viņu veiktajiem pētījumiem par to, kā iekārtojums ietekmē darba komfortu šādās darba vietās. Pamazām pārņemam labo praksi no šīm koprades telpām, lai arī mūsu uzņēmējiem būtu vislabākais mikroklimats idejas attīstīšanā,” stāsta R.Bērante.

Lieliska alternatīva
SIA “ARKtech Solutions” valdes priekšsēdētājs Āris Kļaviņš atzīst, ka ir pieradis pie atvērta tipa biroja: “Tā kā mana uzņēmuma darbībai nav nepieciešamas specializētas telpas un varu savu darbu organizēt arī no attāluma, koprades telpas ir lieliska alternatīva, lai nebūtu jārēķinās ar papildu izdevumiem biroja iekārtošanai. Pozitīvi ir tas, ka varu telpas izmantot 24 stundas diennaktī, man ir izsniegta šāda pieeja, jo kopradi izmantoju jau ilgstoši. Esmu pieradis pie atvērtā tipa biroja telpām, šeit ir laba atmosfēra un jūtos šeit piederīgs. Lielākā vērtība ir kopiena, dažādi kopienas pasākumi un tīklošanās – tas palīdz motivācijai, jo redzi, ka citi virzās uz priekšu, arī pašam negribas atslābt. Ja vēlas strādāt koprades telpās, ir jārēķinās, ka ne vienmēr būs iespēja atslēgties no apkārt notiekošā, dažkārt ir daudz cilvēku, tāpēc slēgtās telpas var būt rezervētas, un šādos gadījumos palikt vienatnē nav iespējams.”

Savukārt “Dūlu prakses” pārstāve Ilze Kuduliņa atceras: “Vispirms tikos ar biznesa inkubatora komandu, lai apspriestu savu biznesa ideju. Tikšanās laikā bija iespēja apskatīt arī koprades telpas, kurās strādāja dažādu jomu uzņēmēji. Kopš iestājos biznesa inkubatorā kā dalībniece, telpas izmantoju regulāri, lai tiktos ar savu kolēģi un strādātu pie uzņēmuma attīstības.” Viņa arī atzīst, ka LIAA Jelgavas biznesa inkubatora telpās ir viegli koncentrēties darbam – nekā lieka, kas novērstu uzmanību, bet ir visi darbam nepieciešamie apstākļi. “Vienmēr uz vietas ir kāds no biznesa inkubatora darbiniekiem un citi uzņēmēji, ar kuriem varu konsultēties, ja nepieciešama palīdzība. Šeit ir patīkama gaisotne un lieliska kafija,” uzslavē Ilze.


Ņikita Kazakevičs, LIAA Jelgavas biznesa inkubatora vadītājs
“Mūsdienu strauji mainīgajā ekonomikā par pamatu produktu un pakalpojumu veiksmīgai attīstībai uzskata ātru informācijas apriti, kvalitatīvus kontaktus un konstruktīvu kritiku no pieredzējušiem uzņēmējiem un potenciāliem klientiem. Koprades telpa veicina vidi, kurā uzņēmēji dalās ar vērtīgu informāciju, veido partnerattiecības un kritiski izvērtē citu idejas un plānus. Manuprāt, koprades telpas nav panaceja un tās nekļūs par optimālu darba vidi katram, bet gan tiem uzņēmējiem, kuriem patīk dinamika un komunikācija ar līdzīgi domājošiem – tiem koprades vide kļūs par produktivitātes un sasniegumu dzinuli”.

Rolands Briņķis, SIA “Dabas Dots” dibinātājs
“LIAA Jelgavas biznesa inkubatora koprades telpas ir ceļā starp ikdienu Rīgā un uzņēmuma atrašanās vietu Jelgavas novadā. Ērti ir strādāt kustībā, un atrašanās koprades telpās lieliski to nodrošina. Te vienmēr ir dzīvība un strādātprieks. Protams, lieliskā atbalsta komanda, kura nekad neatsaka palīdzību, padomu un arī ideju. Visvairāk novērtēju koprades telpā strādājošos – biznesa inkubatora komandu, citus uzņēmējus un radošās personības. Ne mazāk svarīgas ir tīras un sakoptas telpas, kreatīva un biznesa domāšanu attīstoša vide. To visu šeit iegūstu, tāpēc labprāt ar komandas biedriem strādājam šeit, kā arī organizējam tikšanās ar partneriem.”


Foto: pixabay.com

Pievieno komentāru

Citas ziņas