Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Krāt vai dzīvot «uz pilnu klapi»?

Pēc tiem nedaudzajiem gadiem, kurus ar zināmu nostaļģiju atcerēsimies kā «treknos», jau labu laiku skan aicinājumi iedzīvotājiem veidot uzkrājumus. Ko darīt, kad daudzi savelk jostas taupīšanai?Speciālisti un eksperti no sabiedriskās organizācijas «Naudas plānošanas centrs» uzskata, ka galējībās krist joprojām nav nepieciešams.

To, ka iedzīvotājiem no pārlieka optimisma, kad nauda netiek taupīta un pirkti produkti un pakalpojumi bez lielas domāšanas, nav jāiekrīt pārliekā pesimismā, kad visi pārstāj patērēt un cenšas ekonomēt visos iespējamos veidos, īsi pirms valsts svētkiem sacīja arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.Kad nav ko atlicinātTrīsdesmit gadus vecā jelgavniece Ritma Veselova, kura ikdienā strādā par vidēja uzņēmuma biroja administratori, «Ziņām» atzīst, ka nekādus ietaupījumus iepriekšējos gados izveidot neesot izdevies.«Pirms apmēram četriem gadiem, gan es, gan dzīvesbiedrs dabūjām pietiekami labi apmaksātu darbu, un, tā kā līdz tam īrējām mājvietu, nolēmām iegādāties paši savu dzīvokli. Protams, izmantojām bankas piešķirto hipotekāro kredītu,» viņa skaidro. Līzingā iegādātas arī vairākas mājsaimniecībā nepieciešamas dārgākas mantas.«Tas nozīmē to, ka nekādus iekrājumus izveidot neizdevās un diezin vai izdosies,» sarunu noslēdz Ritma. Viņa atzīst, ka labprāt to darītu, lai arī saprot, ka tas nozīmē pamatīgu personīgā un ģimenes budžeta plānošanu.Kā iekrāt?Organizācijas «Naudas plānošanas centrs» eksperti saka, ka, sākot veidot uzkrājumus, vispirms jābūt vēlmei to darīt un, protams, pieejamiem naudas līdzekļiem. Tas nozīmē, ka jāsāk ar sava personīgā budžeta izdevumu analīzi, izvērtējot gan ikdienas tēriņu pamatotību, gan atrodot iespējas ietaupīt. Tiek ieteikts uzkrājumu veidošanai izvēlēties aptuveni desmit procentus no ienākumiem, ko vislabāk uzglabāt kādas bankas, kurai uzticaties, krājkontā. Indulis Avots «Ziņām» stāsta, ka izvēloties banku, viņš, ja tā varētu teikt, veicis īstu «cenu aptauju». «Devos uz visām bankām pēc kārtas un izklāstīju savu vēlmi veidot uzkrājumus,» klāsta Indulis. Izvērtējot vairāku banku piedāvājumu, viņš tomēr secinājis, ka izdevīgākos nosacījumus piedāvājusi tā, kurā tiek pārskaitīti viņa ienākumi. Kā valsts iestādē strādājošajam, ienākumi pēdējos gados ir bijuši visai stabili, tāpēc ik mēnesi viņš no tiem uz speciāli izveidotu kontu pārskaitot aptuveni piecus procentus.«Protams, tas nav daudz, jo ir dažas līzingā iegādātas mantas, tomēr divu gadu laikā zināma summa ir iekrājusies,» viņš saka. Citiem viņš iesaka nekautrēties un doties uz bankām, lai saņemtu bezmaksas konsultāciju par viņu piedāvājumu. Indulis arī teic, ka pēdējo mēnešu izmaiņas ekonomiskajā situācijā un izskanējušās prognozes mudinājušas viņa ģimenē pārskatīt līdzšinējos ierastos ikdienas tēriņus. Tajā pašā laikā «revīzija» nav skārusi naudu, kas tiek atlicināta uzkrājumam.Kur uzkrāt?Pirmkārt, uzkrāt var I.Avota minētajā krājkontā. Citiem vārdiem, tas ir pieprasījuma depozīts, kas tiek uzskatīts kā samērā drošs noguldījums naudas līdzekļu uzkrāšanai. Bankās tas ir beztermiņa noguldījums, un priekšrocība ir tā, ka var neierobežoti papildināt savu kontu, saņemt procentu ienākumus, vienlaikus ļaujot brīvi izņemt naudu. Par to vienīgi iepriekš banka ir jābrīdina. Jāuzsver, ka uzrēķinātie procenti parasti nav tik lieli kā depozītam, tajā pašā laikā tie ir garantēti.Naudu var uzkrāt arī termiņa depozītā. Tas ir naudas uzkrāšanas veids uz noteiktu termiņu. Visizdevīgāk to darīt, kad bankas veic īpašas akcijas, jo to laikā klientiem tiek piedāvāti lielāki procenti. Parasti depozīts ir ar zemu riska pakāpi un, atkarībā no tā veida, peļņas procentus var saņemt vairākas reizes vai arī visu summu kopā ar procentiem termiņa beigās. Depozītā naudu izdevīgi uzkrāt kādam lielākam pirkumam. Pieejami arī tā saucamie bērnu uzkrājumu depozīti, kas domāti, lai noteiktā laikā veidotu uzkrājumu bērna izglītībai vai citiem mērķiem. Šim nolūkam tiek veikti fiksēti ikmēneša maksājumi. Galvenais nosacījums - naudu var izņemt, bērnam sasniedzot astoņpadsmit gadu vecumu.Protams, minētie nav vienīgie veidi, kā veidot uzkrājumus nākotnei. Joprojām tiek ieteikts veikt uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, kas vienlaicīgi apvieno dzīvības apdrošināšanu un uzkrājumu veidošanu. Šeit jāatzīmē, ka katru gadu par summu, ko iemaksā apdrošināšanas polisē, ja tā nepārsniedz 20 procentus no apliekamajiem gada ienākumiem, valsts atmaksās ceturto daļu no veiktajām iemaksām. Līdz šim diezgan populāri bija arī tā saucamie ieguldījumu fondi. Tie ir oficiāli reģistrētas un uzraudzītas struktūras, kurās tiek apkopoti vairāku ieguldītāju līdzekļi un kas vienotas stratēģijas ietvaros tiek izvietoti noteiktos finanšu tirgus segmentos. Piemēram, akcijās, obligācijās vai nekustamajā īpašumā. Vienlaikus gan jāatzīmē, ka šobrīd daudzi no šādiem fondiem pašreizējā pasaules ekonomiskajā situācijā ir izrādījušies nestabili. Tāpēc ieguldījumi tajos ir atsevišķas sarunas vērts temats...

Pievieno komentāru

Citas ziņas