Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

«Lafloras» vadītājs: Domāju, ka pašvaldība ir priecīga, ka gadā samaksājam miljonu nodokļos

Lai arī kūdra tiek uzskatīta par vērtīgu Latvijas dabas resursu un augstvērtīgu izejvielu, kas daudzveidīgi izmantojama, sen aizmirsušies laiki, kad kūdra bija kurināmais un pakaiši lopu fermās. Šobrīd gandrīz visa Latvijas purvos iegūtā kūdra tiek izmantota substrāta ražošanai lauksaimniecībai un dārzkopībai, no kuras vismaz 95% tiek eksportēta.

Asu pagriezienu kūdras nozares tālākajā attīstībā iezīmēja tieši deviņdesmito gadu sākums. Padomju gados lielo kūdras ieguves uzņēmumu galvenais gala produkts bija kurināmā vai pakaišu kūdra. Laiki mainījās, par prioritāro kurināmo kļuva naftas produkti un dabasgāze, bet kūdru vairs nevienam nevajadzēja. Savukārt attīstoties kokapstrādei, sākotnēji pat absolūti bez maksas kļuva pieejamas skaidas, kas kūdru pakaišos aizvietoja lopkopībā. Ražošanas apjomi kritās, rūpnīcas bija jāslēdz, purvu un infrastruktūras uzturēšana kļuva nepanesama, un tobrīd vietējiem uzņēmējiem tā īsti arī nebija skaidrības, ko tad ar šo resursu darīt tālāk, jo taciņa substrāta ražošanā, kas šodien ir galvenais kūdrinieku produkts, vēl nebija iemīta. Un nebija jau arī naudas ražotņu attīstībai un novecojušās tehnikas un iekārtu modernizēšanai. «Ārzemnieki tobrīd vēl tā nemaz pie mums neskrēja un uzņēmumus nepirka. Viņu interese par kūdru kā resursu un iespējamajām investīcijām Latvijā parādījās, kad mēs strauji uzņēmām kursu uz Eiropas Savienību un iestājāmies tajā,» stāsta viena no lielākajiem kūdras pārstrādes uzņēmumiem «Laflora» valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Uldis Ameriks, piebilstot, ka vecās ražotnes gan ārzemju investorus neinteresēja, viņi būvēja jaunas rūpnīcas, interesi izrādot par kūdru kā izejvielu substrāta ražošanai.«Jebkurš investors, kas šeit ienāk, grib simtprocentīgi savu daļu. Bet, ja par to vienoties neizdodas, veido kopuzņēmumus resursu ieguvei, bet rūpnīcas būvē pilnībā savas,» ārzemju kompāniju darbības principus Latvijā skaidro U.Ameriks, kurš vada vienīgo lielo kūdras uzņēmumu ar dominējošo latviešu kapitālu. Pamatā Latvijas purvos saimnieko dāņi, vācieši, nīderlandieši, beļģi, somi.«Lafloras» gadījumā latviešu puses nostāja esot bijusi konsekventa - gan ieguvē, gan pārstrādē daļas pieder atbilstoši ieguldījumam, taču U.Ameriks atzīst, ka bez vāciešu naudas uzņēmums noteikti nebūtu tāds, kāds tas ir šodien. «To es droši varu teikt gan par citiem uzņēmumiem ar ārzemju kapitālu, gan par nozari kopumā,» piebilst «Lafloras» valdes priekšsēdētājs: «Tās ir tehnoloģijas, informācijas piekļuve, realizācijas tirgus. Caur viņiem tu zini, ko darīt un kur likt produkciju, jo Latvijas tirgus ir pārāk mazs. Ja tu esi viens pats, tas ir ļoti grūti, praktiski neiespējami.»Norādot uz ārzemnieku saimniekošanu Latvijas purvos, U.Ameriks saka: «Vienalga, kāds investors - vietējais vai ārzemju, svarīgākā ir nodarbinātība un nodokļu maksāšana.» «Domāju, ka Līvbērzes pagasts ir ļoti priecīgs, ka gadā samaksājam miljonu darbaspēka nodokļos, no kuriem daļa ieplūst arī pašvaldības kasē,» saka U.Ameriks, piebilstot, ka daudzi ar nepacietību gaidot katras jaunas darba sezonas sākumu un purvā strādā ģimenēm. «Laflora» gadā vidēji nodarbina 256 strādniekus, un vidējā alga ir vairāk nekā 600 latu mēnesī. Latvijā šobrīd ir 44 kūdras pārstrādes uzņēmumi, bet kā par nopietniem tirgus spēlētājiem varētu runāt par 13-14, kas saražo 85% no visa iegūtā apjoma. Lai gan arī mazie uzņēmumi, kuri tikai iegūst kūdru un paši nepārstrādā, gandrīz katrs saistīts ar kādu no lielajiem. Līdz ar to arī mazajos uzņēmumos iegūtā kūdra lielākoties tiek eksportēta.Vienīgais lielais Latvijas kūdras ražotājs, kam izdevies iespraukties lieltirgotāju ķēdes veikalos, ir jau pieminētā «Laflora». «Tiklīdz mēs sākām ražot substrātu eksportam, mana nostāja bija, ka mēs strādājam arī vietējam tirgum. Tāpēc, ka Kaigu purva kūdra allaž bijusi zināma vietējiem dārzkopjiem un puķu audzētājiem, un arī šodien uz «Lafloras» kūdras maisiem minēts Kaigu purva vārds. Substrātam, ko realizējam Latvijā, kopā ar vietējiem zinātniekiem pat esam izstrādājuši īpašu recepti, atbilstošu vietējiem apstākļiem un prasībām,» stāsta «Lafloras» vadītājs. Runājot par vietējo tirgus daļu, U.Ameriks norāda, ka tie ir 10% no 8,5 miljonu lielā apgrozījuma pērnajā gadā. Runājot par vietu Latvijas tirgū, profesionālajā dārzkopībā «Laflora» nosedz aptuveni 80% segmenta, bet lielveikalos mazumtirdzniecībā tā ir aptuveni desmitā daļa.

Pievieno komentāru

Citas ziņas