Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

«Latraps» gaida lielāko apgrozījumu pastāvēšanas laikā

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Latraps» šajā finanšu gadā, kas beigsies 30.jūnijā, palielinās apgrozījumu un strādās ar peļņu, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam «Baltic Business Service» pastāstīja «Latraps» izpilddirektors Edgars Ruža.

«Trīs ceturtdaļas no mūsu finanšu gada jau ir garām, tādēļ ir skaidrs, ka apgrozījums mums varētu būt lielākais, kāds līdz šim ir bijis. Līdz šim mums lielākais apgrozījums bija aizpagājušajā gadā, bet pēc tam, kā jau krīzes laikā, rādītāji bija piezemētāki. Taču pašlaik izskatās, ka apgrozījums pārspēs iepriekšējos rādītājus,» prognozēja Ruža.Viņš informēja, ka strādāts arī ar peļņu. «Arī peļņas apmērs būs tieši tik liels, lai mēs varētu dzīvot uz priekšu. Mēs kā kooperatīvs neesam uz peļņu orientēti, taču peļņai ir jābūt, lai mēs varētu veidot riska rezervi un attīstīties,» teica Ruža.Viņš paskaidroja, ka finanšu rādītājus ietekmē gan augstās graudu cenas, gan optimisma atgriešanās lauksaimniecībā. «Ja mēs runājam par apgrozījumu, tad pašlaik mēs graudu cenu ziņā esam 2007.gada līmenī, kad izveidojās cenu burbulis. Cik ilgi tas būs? Mēs zinām, ka naftas cenas pašlaik ceļas, arī metālu cenas ir ļoti pieaugušas, un arī graudiem cenas turas augstā līmenī. Otra lieta ir tā, ka pagājušā gada cenu dēļ zemniekiem ir vairāk naudas un lielāks optimisms. Līdz ar to diezgan būtiski ir palielinājusies minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu pasūtīšana un patēriņš. Zemnieki vairāk investē, lai būtu labāka un kvalitatīvāka raža,» klāstīja «Latraps» vadītājs. Viņš atgādināja, ka pagājušajā gadā bija pēdējo gadu laikā sliktākā raža. «Varētu pat teikt, ka Zemgales reģionā bija neraža, tādēļ tagad vairāk tiek ieguldīts, lai varētu iegūt vairāk graudu,» piebilda Ruža.Sabiedrība «Latraps» iepriekšējā finanšu gadā, kas ilga no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 1.jūlijam, strādāja ar 56,5 miljonu latu apgrozījumu, kas bija par 20% mazāk nekā gadu iepriekš. Kooperatīva peļņa savukārt sasniedza 1,6 miljonus latu.«Latraps» ir lielākais graudu un rapšu audzētāju kooperatīvs Latvijā, kas apvieno 640 zemnieku no visiem Latvijas reģioniem.

Pievieno komentāru

Citas ziņas