Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latvijas Banka: eiro ieviešanai 2014.gadā Latvijā būs gan tūlītēji, gan ilgtermiņa ieguvumi 1

Eiro ieviešanai 2014.gadā Latvijā būs gan tūlītēji, gan ilgtermiņā iegūstami ieguvumi, pirmdien ekspertu sarunā «Eiro 2014 - kādēļ Latvijai vajadzīgs šāds mērķis un kā to sasniegt» sacīja Latvijas Bankas (LB) Monetārās politikas pārvaldes Finanšu tirgus analīzes daļas vadītājs Elmārs Zakulis.

Viņš klāstīja, ka, ieviešot eiro, automātiski tiks iegūti vairāki tiešie labumi, piemēram, mazināsies darījumu izmaksas, izzudīs valūtas maiņas izmaksas, pazudīs arī valūtas risks un ar to saistītās izmaksas, kā arī samazināsies un stabilizēsies naudas tirgus procentu likmes, uzlabojot kapitāla resursu pieejamību. Pēc eksperta teiktā, eiro ieviešana pozitīvi ietekmēs akciju un citu aktīvu vērtību. Uzlabosies arī Latvijas kredītreitingi, un samazināsies makroekonomikas risku uztvere un straujas ārvalstu kapitāla aizplūdes risks.Runājot par tā saucamajiem netiešajiem ieguvumiem no eiro ieviešanas, kas iegūstami ilgtermiņā, Zakulis pastāstīja, ka tie ir saistīti ar ārējās tirdzniecības aktivizēšanos, finanšu resursu pieejamības uzlabošanos gan valstij, gan uzņēmumiem, ārvalstu tiešo investīciju palielināšanos un ekonomiskās izaugsmes potenciāla pieaugumu. Šie ieguvumi gan būs atkarīgi no tā, kāda makroekonomiskā politika valstī tiek īstenota un uzņēmumu spējām izmantot iepriekšminētos tiešos labumus, sacīja LB eksperts.Zakulis arī norādīja, ka pašlaik eiro/latu valūtas konvertācijas izmaksas banku un valūtas maiņas uzņēmumu klientiem gadā pārsniedz 100 miljonus latu. Pēdējo triju gadu laikā šīs izmaksas ir būtiski pieaugušas, ņemot vērā nestabilitāti Latvijas un pasaules finanšu tirgos. Pēc eksperta teiktā, eiro ieviešana ļaus LB emitēt eiro un apgādāt bankas ar tautsaimniecībai jau tagad nozīmīgajiem eiro kredītresursiem, kuru procentu likme atšķirībā no latiem nebūs pakļauta svārstībām saistībā ar izmaiņām valūtas kursa uztverē.LB eksperts secināja, ka daudz lielākos valsts parādus eiro zonas valstis spēj finansēt salīdzinoši lētāk nekā jaunās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, taču arī eiro zona nenodrošina pastāvīgi zemas aizņemšanās valstīm ar strauji un nekontrolēti pieaugošu parādu - to apliecina Grieķijas piemērs, paskaidroja Zakulis.Finanšu ministrijas pārstāve Eiro projekta vadītāja Sanita Bajāre klātesošajiem atzina, ka Latvija līdz šim paveikusi daudz - 2009. un 2010.gadā veikta valsts budžeta konsolidācija aptuveni viena miljarda latu apmērā, tāpat veiktas vairākas būtiskas reformas valsts pārvaldē, veselības un izglītības nozarēs, izveidots ārkārtas sociālais tīkls, vienkāršots maksātnespējas process.Bajāre sacīja, ka tas ir labs sākums, taču tas nav pietiekami, tādēļ reformas tiks turpinātas arī šogad.Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle savukārt pauda gandarījumu, ka tiks noteikts konkrēts eiro ieviešanas datums - 2014.gada 1.janvāris, kas vērtējams arī kā pozitīvs signāls uzņēmēju sadarbībā ar partneriem ārvalstīs, jo pašlaik tajā ļoti būtiska loma ir tieši uzticības faktoram.Skaidrojot uzņēmēju nostāju par to, kādēļ Latvijai ir jāpievienojas eiro zonai, Egle norādīja, ka galvenokārt tas saistīts ar finanšu pieejamību, kas joprojām ir neatrisināts jautājums. Tāpat, pēc viņas teiktā, palielināsies Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciāls, mazināsies transakciju izmaksas, uzlabosies kredītreitings un ārējās tirdzniecības apmērs, jo Latvijai galvenās tirdzniecības partneres ir ES dalībvalstis.Egle minēja, ka eiro ieviešana arī vajadzīga, lai saglabātu konkurētspēju Baltijas valstu vidū. Viņa pieļāva, ka Latvijai vajadzētu pievienoties eiro zonai kopā ar Lietuvu un šajā procesā mācīties no Igaunijas pieredzes un iespējamām tās pieļautajām kļūdām.Žurnālists Pauls Raudseps savukārt pauda viedokli, ka Latvijas sabiedrībā patlaban valda pārāk vienkāršots priekšstats par to, ko nozīmē pāreja uz eiro. Viņaprāt, lai Latvija izvairītos no iebraukšanas purvā, jāsaprot, ka eiro ieviešana ir stratēģisks jautājums, kas ietver to, kāda sabiedrība un ekonomika esam.Raudseps atzina, ka pirms ASV investīciju bankas «Lehman Brothers» sabrukuma 2008.gadā starptautiskā vide bija ļoti piedodoša pret parādiem, taču tagad tā vairs nav, un Grieķijas piemērs to apliecina. Ja Latvija nespēs iekļauties Māstrihtas kritērijos un pārliecināt tirgus, ka tā spēj tikt galā, «tad iebrauksim purvā», pauda žurnālists, uzsverot, ka tas būtu jāapzinās visas sabiedrības līmenī.Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadīja Iveta Šulca norādīja, ka Grieķijas precedents nekādi nav saistīts ar citu valstu iespējām iestāties eiro zonā, jo Māstrihtas kritēriji joprojām ir vienīgā mēraukla.Savukārt runājot par Grieķijas gadījumu, Šulca vērsa uzmanību uz valsts individuālo atbildību saistībā ar tās īstenoto ekonomisko politiku. Viņa skaidroja, ka tieši nacionālie iemesli galvenokārt ir pamatā tam, kādēļ dažas valstis eiro zonā cietušas vairāk vai mazāk.Viņa arī pauda viedokli, ka Latvija ir uz pareizā ceļa eiro ieviešanai, taču vēl priekšā ceļš, lai sasniegtu budžeta deficīta līmeni zem 3% no iekšzemes kopprodukta, ko paredz Māstrihtas kritēriji.Latvija sākotnēji eiro plānoja ieviest 2008.gadā, taču augstās inflācijas dēļ šos plānus vajadzēja atlikt. Tagad Latvija iecerējusi ieviest eiro 2014.gadā.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Resnais

na*uj to eiro vajag? Kurss jau tā ir fiksēts.. Oficiāli taču devalvēšāna tiek noliegta. un man nekādu maiņas izdevumu un vsp tie mēŗķi izskatās vairāk uz banķieriem. Ierindas pilsonim būs jāpērk lielāks maks, kur tos lielos palagus alias sū*** salikt.

pirms 8 gadiem, 2010.02.22 23:16

Citas ziņas