Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latvijas Banka: pārtikas cenu kāpums Latvijā samazinājies 3

Pārtikas cenu kāpums Latvijā samazinājies, komentējot piektdien publicētos datus par patēriņa cenu izmaiņām martā, sacīja Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa.

Viņa norādīja, ka marta cenu kāpumā lielākais devums ir strauji augošajai pasaules naftas cenai, kā ietekmē degvielas cenas Latvijā uzlēca par 4,7%, kas kopējo inflāciju palielināja par 0,3 procentpunktiem. Turpretim pārtikas cenu kāpums samazinājies, ņemot vērā to, ka līdz šim veikali un ražotāji ir jau iespējuši pārslēgt lielāko daļu piegādes līgumu un tādējādi cenas pagaidām netiek nozīmīgi mainītas. Mēneša laikā pārtikas cenas pieaugušas par 0,4%, bet gada laikā - par 9,3%.«Gaidāms, ka bāzes efekta ietekmē gada inflācija stabilizēsies, tomēr tuvākajā nākotnē vairāki faktori turpinās radīt spiedienu uz cenu kāpumu: gan pasaules cenas, gan jau spēkā stājušies elektroenerģijas tarifi un vasarā paredzētais nodokļu kāpums. Pretēja ietekme ir privātajam patēriņam, kura atkopšanās ir vāja un piesardzīga, piedāvājuma faktoru ietekmē pieaugot cenām un saglabājoties augstam bezdarbam,» teica Kalnbērziņa.Viņa arī informēja, ka publicētajā jaunākajā pārskatā par pasaules pārtikas cenām ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ziņo, ka martā pirmo reizi gada laikā pasaules pārtikas cenu indekss ir samazinājies. Salīdzinājumā ar februāri tas sarucis par 2,9%, bet cenu līmenis joprojām bija par 36,5% augstāks nekā pirms gada. Mēneša kritumu galvenokārt veidoja cukura cenu samazinājums jau otro mēnesi pēc kārtas. Martā par 2,6% samazinājušās arī graudu cenas.«Pēdējā mēneša pārtikas cenu norises liecina par iespējamu cenu stabilizēšanos, taču, visticamāk, vēl neiezīmē pasaules pārtikas cenu krituma tendenci, jo augstais pieprasījuma līmenis kopā ar ierobežoto piedāvājumu samazinājis pārtikas uzkrājumu līmeni. Tādēļ cenas kāpa, un saglabājas spiediens arī turpmākam cenu kāpumam. Toties pasaules energoresursu cenas pēdējo mēnešu laikā turpinājušas strauji kāpt. Tām stabilizēties neļauj jau ieilgušais konflikts Lībijā, kā arī pieprasījuma atjaunošanās Japānā. Turklāt gaidāms, ka, daļai Japānas atomelektrostaciju pārtraucot darbību, pieaugs pieprasījums pēc pārējiem energoresursiem, tādējādi uzturot spiedienu uz energoresursu cenām pasaulē,» paskaidroja Kalnbērziņa.Latvijā šogad martā patēriņa cenas pieauga par 0,7%, salīdzinot ar februāri, bet gada inflācija (šā gada marts salīdzinājumā ar 2010.gada martu) sasniedza 4,2%. Savukārt gada vidējā inflācija - 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, - martā bija 0,8%.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

kepulis

Veletos lai Latvijas Banka pajaut sev vai vini pasi tic saviem vardiem ja maiziti vareja nopirkt vissletako par 0.20 sant.tad sodien ta parsniedz pari 0.30.sant. vai tas ir samazinajums vai domajat ka neprotam atskirt kas ir zems un kas ir augsts butu nokaunejusies!

pirms 7 gadiem, 2011.04.10 11:55

AK

Latvijas banka laikam atrodas uz citas planētas,tā Rimševics nepārtraukti runā par deflāciju un šī persona arī laikam iepērkas speciāli viņiem domātos veikalos,jo parastos veikalos cenas aug ne pa dienām,bet pat pa stundām,un arī aptiekās...

pirms 7 gadiem, 2011.04.09 18:51

zorge

Labāk būtu paklusējusi. Viņas prognozes uz gadu ir līdzvērtīgas laika pareģošanai.

pirms 7 gadiem, 2011.04.08 17:04

Citas ziņas