Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latvijas ekonomikas cerības – eksporta dati – iepriecina

Par vienu no Latvijas ekonomikas glābējiem uzskatītā eksporta dati par šā gada pirmajiem diviem mēnešiem iepriecina banku ekspertus, ziņo Db.lv.

Šogad janvārī un februārī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, Latvijas uzņēmumu preču eksports uzrādīja 11% pieaugumu, bet šogad februārī, salīdzinot ar pērn sasniegto zemo līmeni, pat uzrādījis 18% kāpumu, tādējādi gandrīz kompensējis janvārī piedzīvoto kritumu un sasniedzot 2009.gada decembra līmenī.Pēc ekspertu teiktā, Latvijas uzņēmumu iespējas pārdot savas preces ārvalstīs uzlabojas pateicoties tam, ka turpina atkopties pasaules ekonomika, kā arī iepriekš veiktā izmaksu un cenu samazināšanās uzlabojusi Latvijas eksportētāju konkurētspēju. Eksperti prognozē arī turpmākajos mēnešos eksporta apjomu pieaugumu gada izteiksmē.Eksporta izaugsme ir vērojama visās galvenajās nozarēs – kokrūpniecībā, pārtikas rūpniecībā, metālapstrādē, bet pēc ievērojama krituma janvārī atkal pieaudzis mašīnu un iekārtu eksports. SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis secina, ka līdz ar Latvijas uzņēmēju aktivitātēm NVS valstīs un arī piena cenu palielināšanos, būtisks eksporta kāpums ir piena produktu grupā.«DnB NORD Bankas» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš gan norāda, ka situācija, kad rūpniecības ražošanas apjoms pret jau tā neiepriecinošo janvāra līmeni ir samazinājies, straujš eksporta un importa pieaugums liek domāt par iespējamu reeksporta (tātad tranzīta) ietekmi uz datiem.«Taču ir arī cits izskaidrojums – uzņēmumi ieveduši komponentes un izejvielas, bet rūpniecības izlaides kritumu februārī radījis apstāklis, ka liels preču apjoms šajā mēnesī bijis ražošanas procesā, un mēs varbūt redzēsim pieaugošu izlaidi martā. Tāpat importu var veicināt negaidīti lielais mazumtirdzniecības apgrozījums gada sākumā, uz ko reaģējot, tirgotāji varbūt jau palielina iepriekš līdz paniski zemam līmenim nodzītos krājumus,» tā viņš.P.Strautiņš arī uzskata, ka izvestā minerālā kurināmā apjoma pieaugums par 73% gada griezumā neapšaubāmi ir reeksports, taču tas veido vien 5,6% no eksporta, un pret janvāri apjoms nav daudz mainījies. Visstraujāk audzis poligrāfijas eksports (+89%), un tas saskan ar daudzajām pozitīvajām ziņām no attiecīgā apstrādes rūpniecības sektora.«Pasaules ekonomikas tendences saglabājas labvēlīgas Latvijas eksportētājiem, lai gan daži negatīvie riski paliek redzamāki un izaugsmes prognozes eiro zonas valstīm šobrīd ir pārskatītas nedaudz uz leju. Pēc Latvijas Bankas aplēsēm Latvijas eksportētāju tirgus daļa ES27 valstīs stabili auga visu 2009. gadu. Vēl straujāk pieauga Latvijas eksporta tirgus daļa Krievijā, kur šogad izaugsme gaidāma daudz straujāka nekā Eiropas attīstītājās valstīs, tādējādi sniedzot labu potenciālu arī mūsu eksportētājām precēm. Joprojām sagaidām, ka preču eksports vidēji 2010.gadā varētu pieaugt par 8-12 %,» lēsa «Swedbank» vecākā ekonomiste Lija Strašuna. P.Strautiņš šogad kopumā sagaida eksporta pieaugumu aptuveni 13-15% līmenī.Februārī uzlabojusies arī ārējās tirdzniecības bilance, kuras deficīts samazinājies līdz 64,2 miljoniem latu, importa apjomiem pieaugot mazāk nekā eksporta apjomiem – importa apjomi februārī bijuši par 35,3 miljoniem latu lielāki nekā janvārī. Lai gan importa apjoma kritums gada izteiksmē samazinājušies par 2,6%, tomēr, pēc ekspertu domām, importa apjomi stabilizējas un tā procentuālais kritums drīzumā varētu apstāties.«Lai arī vietējais pieprasījums un patēriņš vietējā tirgū rūk, importa apjomi jau gada 2.ceturksnī mēneša griezumā var uzrādīt pat nelielu pieaugumu izejvielu cenu kāpuma ietekmē un līdz ar situācijas uzlabošanos rūpniecībā, palielinoties pieprasījumam pēc ražošanā nepieciešamajiem resursiem,» tā E.Rudzītis.«Nordea bankas» vecākais ekonomists Andris Strazds prognozēja, ka ārējās tirdzniecības bilances uzlabošanās, kas pozitīvi ietekmē ekonomiku, vēlāk atspoguļosies arī iekšzemes kopprodukta statistikā. «Pieņemot, ka pozitīvās tendences Latvijas tirdzniecībā ar pārējo pasauli ir saglabājušās arī martā, kritums ekonomikā 2010.gada 1.ceturksnī, salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni, jau būs pavisam neliels,» tā viņš.

Pievieno komentāru

Citas ziņas