Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

LTA: Valstij jāierobežo ne tikai tirgotāji, bet arī ražotāji

Rīga, 8.aug. Ar grozījumiem Konkurences likumā vajadzētu ierobežot ne tikai tirgotājus, bet arī ražotājus, šādu viedokli šodien preses konferencē pauda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusevičs.

Viņš norādīja, ka sākumā ar grozījumiem Konkurences likumā bija iecerēts paplašināt Konkurences padomes (KP) pilnvaras, lai tā varētu operatīvāk strādāt.

«Manuprāt, grozījumi, kas noteiks uzņēmumiem ar būtisku ietekmi jeb tirgotājiem, kuriem ir vismaz 25% tirgus daļu konkrētajā mazumtirdzniecības tirgū, aizliegumu ļaunprātīgi izmantot savu stāvokli tirgū, ir valdības politisks lēmums,» teica Danusevičs.

Viņaprāt, nav godīgi, ka ierobežojumi attiecas tikai uz tirgotājiem.

Eiropas Savienībā (ES) ir trīs līmeņu ierobežojumi deviņās no 27 ES valstīm. Lielbritānijā ir tirgotāju brīvprātīgais kodekss. Vācijā, Austrijā un Francijā valstī ir noteikti konkurences ierobežojumi, kas attiecas uz visām nozarēm, piemēram, arī uz telekomunikāciju nozari. Ungārijā valsts noteikts regulējums attiecas gan uz ražotājiem, gan tirgotājiem, informēja LTA prezidents.

«Ne Ekonomikas ministrija (EM), ne KP, ne premjers Aigars Kalvītis (TP) mums nav minējis nevienu piemēru, kur tirgotāji būtu ierobežojuši ražotāju. Manā rīcībā nav informācijas, ka KP būtu izskatījusi sūdzību par kādu no tirgotājiem, kurš būtu ietekmējis ražotājus, taču par vienu ražotāju, kurš ir ietekmējis tirgotājus, KP ir skatījusi lietu,» stāstīja Danusevičs.

LTA prezidents apstrīdēja arī KP publiskotos pētījuma datus par piena un biezpiena produktu gala cenu veidošanos.

LTA Zemkopības ministrijā noskaidrojuši, ka 42% no piena gala cenas veido piena iepirkuma cena, 29% - 95% no piena cenas veido ražotāja cena, par kuru tas pienu pārdod tirgotājam, bet tirdzniecības uzcenojums ir no 5% līdz 29%, nevis no 38% līdz 56%, kā to secinājusi KP.

Danusevičs minēja četru ražotāju cenas litram pienam, kam tauku saturs ir 2,5%, proti, 37,8 santīmi, 31 santīms, 38,5 santīmi un 34,3 santīmi. Tirgotāju piecenojums pienam ir 8-10%. «Lai tirgotājs varētu strādāt, vidējam preču uzcenojumam jābūt 18-20%. Pirmās nepieciešamības precēm uzcenojums ir mazāks, bet, piemēram, alkoholam uzcenojums ir no 35% līdz 50%.»

LTA prezidents uzskata, ka pašlaik tirgotājus ierobežo cigarešu ražotāji un izplatītāji, kuri tirgotājiem norāda mazumtirdzniecības cenas, par kādām viņiem obligāti jātirgo cigaretes veikalā.

«Esam par šo situāciju informējuši amatpersonas, bet nekāda rīcība diemžēl nav sekojusi,» teica Danusevičs.

Viņš arī pauda šaubas, vai Saeima pieņems grozījumus Konkurences likumā. Viņaprāt, tos nevajadzētu pieņemt, lai nepasliktinātu iedzīvotāju dzīves līmeni, kā arī lai nepārkāptu ES normatīvos aktus.

SIA «Maxima Latvija» preses sekretārs Ivars Andiņš žurnālistiem norādīja, ka ar grozījumiem Konkurences likumā var īslaicīgi uzlabot vietējo ražotāju ekonomisko stāvokli, bet ilgtermiņā Latvijā importētāji var iegūt lielāku ietekmi. Viņš informēja, ka 65% no pārdošanas apjoma veido Latvijā ražotie produkti.

«Akciju laikā mēs redzam, cik būtiska loma ir zemākām cenām, jo būtiski palielinās pārdošanas apjoms. Zemāka cena Latvijas pircējiem vēl ilgi būs galvenais nosacījums, izvēloties, kuru no precēm iegādāties,» teica Andiņš.

Jau ziņots, ka valdība atbalstījusi grozījumus Konkurences likumā, kuru mērķis ir novērst Konkurences likumā esošās nepilnības.

Likuma grozījumu projekts paredz precizēt dominējoša stāvokļa definīciju, izslēdzot no tā nosacījumu par vismaz 40% tirgus daļu konkrētajā tirgū. Tas paredz noteikt būtiskas ietekmes definīciju, attiecinot to uz mazumtirdzniecības nozari, kā arī aizliegumu to ļaunprātīgi izmantot.

Grozījumos tiek precizētas Konkurences padomes tiesības, skaidrāk definētas Konkurences padomes Biroja tiesības, veicot likumā paredzētās izmeklēšanas darbības.

Pievieno komentāru

Citas ziņas