Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

«Mežrozītes» ražošanas vadītājs: Biodegvielas nozarei draud cukurfabriku liktenis

Deviņas esošas ražotnes Latvija gatava iznīcināt, lai ieguldītu miljardu nezināmā nākotnē. Tāds ir Latvijas biodegvielas ražotāju secinājums, iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Enerģētikas stratēģiju līdz 2030.gadam. «Dienas Bizness» (DB) jau vairākkārt rakstīja, ka šī stratēģija paredz turpmāk valsts atbalstu koncentrēt uz ilgtspējības kritērijiem atbilstošu biodegvielu, ar to saprotot otro biodegvielas paaudzi (2G), ko ražotu, piemēram, no koksnes vai salmiem.

Latvijas biodegvielas ražotnes pagaidām strādā ar pirmo biodegvielas paaudzi (1G), ko ražo no rapšiem un graudiem. Ražotāji nenoliedz, ka nākotne pieder 2G, bet pagaidām tās vēl ir daļēji neizpētītas un ļoti dārgas tehnoloģijas, kur investīcijas mērāmas vismaz ar deviņciparu skaitli.«Latvijā ir biodegvielas ražotnes, kas ražo ne tikai biodegvielu, bet arī eksportspējīgus blakusproduktus ar milzīgu potenciālu, taču ministrijas ierēdņiem nav laika izvērtēt nozares devumu tautsaimniecībai. Tracina tas, ka ilgstoši netiek pieņemti lēmumi. Vismaz parādiet uzņēmumiem, kur virzīties. Varbūt Latvijā ražošana nav vajadzīga un augsni gatavo kaut kam citam - tikai tirdzniecībai un patēriņam. Ja tas tā ir, tad vēlamies, lai to mums skaidri un gaiši pasaka,» DB sacīja bioetanola ražotnes «Jaunpagasts plus» valdes priekšsēdētājs Donats Vaitaitis, norādot uz neesošo dialogu ar EM šajā jautājumā. Viņš uzsver, ka nav pret 2G, bet pagaidām daudzo neatrisināto problēmu dēļ uztver to zinātniskās fantastikas līmenī, turklāt arī 2G vieglāk attīstīt jau uz esošu tehnoloģiju bāzes, nevis tagad ļaut nozarei nomirt un tad mēģināt sākt kaut ko tukšā vietā. «Pazaudējot savas ražotnes, mēs biodegvielas tirgu vairs neatgūsim nekad,» tā D. Vaitaitis. «EM stratēģijā mēs, pēc dažādiem scenārijiem, redzam, ka Latvijas transporta sektorā paredzēts līdz pat 20% liels biodegvielas īpatsvars, bet nav skaidrs, no kurienes tas radīsies. Mēs to importēsim? Izvēloties dārgāko 2G biodegvielu, jārēķinās ar 20-30% degvielas cenu pieaugumu. Vai Latvijas patērētāji ir tam gatavi? Apstākļos, kad ES subsidē šo nozari un turpinās to darīt vismaz līdz 2014. gadam, mēs bez atbalsta tirgū izturēt nevaram. Ja valsts nevar dot tiešās subsīdijas, mūs var atbalstīt arī citādāk, taču tas ir mūsu izdzīvošanas jautājums,» stāsta lielākais biodīzeļa ražotājs Latvijā «Bio-Venta» valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars.To, ka biodegvielnieku atbalstā runa nav tikai par nepārtrauktām finansiālām piešpricēm, uzsver arī cits biodegvielas ražotājs: «Pašlaik tāpat kā lielākā daļa citu biodegvielas ražotāju Latvijā strādājam ar pārtraukumiem. Mums ir gan jaudas, gan visiem standartiem atbilstoša degviela, nepieciešama tikai skaidra rīcība no valsts puses. Pirmkārt, jāpaceļ obligātais biodegvielas piejaukums līdz 7% un jāatļauj B30 degvielas jaukšana ar plūsmas metodi, kas efektīvāk ļautu izmantot esošās tehnoloģijas un dotu mums otro elpu,» tā «Mežrozītes» ražošanas vadītājs Dainis Laugalis, piebilstot, ka biodegvielas nozare pašlaik lielā ārējā spiediena dēļ tuvojas Latvijas cukurfabriku liktenim.

Pievieno komentāru

Citas ziņas