Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Miķelsons: jaunos tarifus vajadzēja ieviest agrāk un pakāpeniski

Elektroenerģijas tarifi tuvāko gadu laikā varētu celties vienīgi dramatiski pieaugot naftas cenām, otrdien publicētā intervijā laikrakstam «Neatkarīgā»  atzinis bijušais Latvijas energokompānijas «Latvenergo» prezidents Kārlis Miķelsons.

Pēc viņa teiktā, cenas varētu pieaugt tikai ar vienu nosacījumu - ja dramatiski mainās naftas produktu cenas. «Šobrīd man tas izskatās kā vienīgais iemesls. Varbūt vēl ir tirgus cenas, kuras mēs nespējam iespaidot, vai kādas jaunas investīcijas. Piemēram, tikko Igaunijā tika palielināti tarifi par sešiem procentiem ar ārkārtīgi vienkāršu pamatojumu - mums vajadzīgas investīcijas,»  stāstīja Miķelsons.Viņaprāt, jauno «Latvenergo» tarifu ieviešanai vajadzēja notikt agrāk un pakāpeniski. «Ir daudz dažādu sakritību. Daļēji tarifu celšana ir sekas tam, ka esam pieņēmuši spēles noteikumus, kas saucas Eiropas Savienība. Šis klubs nav lēts, un neviens to nekad nav solījis, kad pirms septiņiem gadiem iestājāmies. Eiropas Savienība (ES) vienmēr ir deklarējusi, ka ir jābūt brīvam, atvērtam tirgum, un te nu tas ir. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka cenu sistēmai elektrības tirdzniecības biznesā jābūt sakārtotai atbilstoši ES direktīvām. Un es gribētu apgalvot, ka tas Latvijā ir izdarīts. Cenām jābūt patiesām, tās nevar būt dempinga cenas, un visiem ir jāsaprot, kā tās veidojas. Ar to pēdējo gan ir grūtāk, vidēji cilvēkam vai uzņēmējam vēl ir diezgan grūti izprast šīs lietas. Ne katrs to var šobrīd,»  teica bijušais «Latvenergo» vadītājs.Viņš piebilda, ka otrs iemesls ir nepārvērtētie aktīvi. «Tas bija jādara. Peļņa, kas veidojās uz papīra, nebija īsta peļņa, un šis signāls nemitīgi tika raidīts īpašniekam - valdībai. Tarifu izmaiņām bija jānotiek, jo gan naudas aizdevēji, gan kredītreitingu aģentūra visu laiku prasīja, kad tas notiks. «Latvenergo»  šīs izmaiņas lūdza krietni agrāk, kad «Sadales tīkli»  sāka strādāt kā atsevišķs uzņēmums, 2007.gadā, bet tas notika tikai četrus gadus vēlāk. Līdz ar to izteiktie pārmetumi, konkrēti no prokuratūras, kura šobrīd meklē vainīgos, ka janvārī šie tīkli bija tik bēdīgā stāvoklī, nav gluži pamatoti,»  piebilda Miķelsons.«Tas, ka elektroenerģija pati par sevi ir komponente un tarifā tai jābūt atbilstoši tirgus cenai, ir ES prasība. Tirgus cenu vairāk vai mazāk nosaka reģionālās biržas Viļņā un Tallinā, arī «Nordpool». Neviens neļauj tirgot elektroenerģiju par dempinga cenām. Ja tas notiks, es domāju, ka konkurences padome no Briseles ieradīsies ārkārtīgi ātri un prasīs ieviest kārtību. Tarifi ir vairāk vai mazāk konsekvences, ne tikai valdības griba. Es neaizstāvu valdību. Manuprāt, gala tarifi bija jāceļ, bet ilgākā laika periodā. To ieviešana šādā ātrumā bija un ir par skaudru,»  atzina Miķelsons.

Pievieno komentāru

Citas ziņas