Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Nākamā gada valsts budžetā plāno lielākus ieņēmumus un arī lielākus izdevumus

Pirmdien Ministru kabinets ārkārtas sēdē atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto 2019. gada budžeta plāna projektu. Valsts budžeta ieņēmumi 2019. gadā plānoti 9,178 miljardu eiro apmērā, kas ir par 217 miljoniem eiro vairāk nekā 2018. gadā, savukārt valsts budžeta izdevumi plānoti 9,205 miljardu eiro apmērā, kas ir par 96 miljoniem eiro vairāk nekā 2018. gadā.

Budžeta plānā ietverti resursi aizsardzības nozarei divu procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Būtisks finansējums ir ieplānots veselības reformai – 154 miljonu eiro apmērā –, kopumā nodrošinot finansējumu veselībai vairāk nekā miljarda eiro apmērā.

Tāpat budžetā iestrādāts algu pieaugums medicīnas personālam un rasts finansējums pagarinātā normālā darba laika atcelšanai. Ir ieplānoti papildu līdzekļi pensijām desmit miljonu eiro apmērā 2019. gadā, kā arī pieaugums turpmākajos gados.

2019. gadā autoceļiem paredzēts nacionālais finansējums 236,1 miljona apmērā, kā arī ES fondu finansējums. Budžetā vidējā termiņā ir ieplānots pedagogu minimālās darba algas likmes pieaugums, kas sākts no 2018. gada 1. septembra, ar finansiālo ietekmi 17 miljonu eiro apmērā 2019. gadā.

FM atzina, ka budžeta plāna projekts ietver ne tikai valsts budžetu, bet arī pašvaldības un daudzas valsts kapitālsabiedrības.

Pašvaldībām tiek nodrošinātas iespējas saņemt aizņēmumus no valsts budžeta investīciju projektu īstenošanai ar vēsturiski zemākajām procentu likmēm. Pašvaldībām gan 2019. gadā, gan vidējā termiņā ir nodrošināti nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju 19,6 procentu apmērā no kopējiem valsts nodokļu ieņēmumiem, kas nodrošina būtisku ieņēmumu pieaugumu vidējā termiņā.

Izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2018. gada apstiprinātā tvēruma ietvaros rasts finansējums nozaru ministriju neatliekamajiem pasākumiem 51,4 miljonu eiro apmērā. FM piebilda, ka sāktie pasākumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un nekustamo īpašumu apsaimniekošanas jomā dos lielāku efektu vidējā termiņā.

Budžeta plāns paredz arī fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP jeb 31 miljona eiro apmērā. Vispārējās valdības deficītu plānots samazināt līdz 0,7% no IKP, un tas nodrošina atbilstību Latvijas fiskālās disciplīnas noteikumiem. Valsts parāds plānots 38,5% apmērā no IKP. Vidēji eirozonā šis rādītājs ir 84,1%.

Atbilstoši FM prognozēm, Latvijas IKP šogad pieaugs par 4,2%, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk, nekā tika plānots gada sākumā. Straujāku ekonomikas pieaugumu 2018.gadā kopumā, pēc ministrijā skaidrotā, veicinājusi straujā izaugsme šā gada pirmajā pusē, ko lielā mērā noteica straujāka investīciju izaugsme, kā arī eksporta pieaugums.

FM atzīmēja, ka turpmāk investīciju pieaugums kļūs mērenāks un arī kopējie ekonomikas izaugsmes tempi 2019.-2021.gadā būs lēnāki, stabilizējoties 3% līmenī, kas ir tuvu ekonomikas izaugsmes potenciālam.

Gada vidējo inflāciju 2018.gadā un 2019.gadā ministrija prognozē 2,5% līmenī, kas salīdzinot ar gada sākumā prognozēto, ir par 0,3 procentpunktiem mazāka.

Pēc ministrijā vēstītā, līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi nedaudz straujāks būs arī bezdarba līmeņa kritums. 2018.gadā vidējais bezdarba līmenis lēsts 7,7% apmērā, bet 2019.gadā - 7,4% apmērā, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk, nekā iepriekšējās prognozēs. Attiecīgi tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits augs straujāk, 2018.gadā palielinoties par 1,2% un 2019.gadā par 0,1%.

Nedaudz straujāks 2018.gadā būs arī vidējās darba samaksas pieaugums - par 8,3%, mēneša vidējai bruto darba samaksai 2018.gadā sasniedzot 1003 eiro. Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, darba samaksas prognoze 2018.gadam ir paaugstināta par 0,3 procentpunktiem.

Ņemot vērā 2018.gada septembrī aktualizēto makroekonomiskās attīstības scenāriju, kā arī budžeta izpildi šā gada astoņos mēnešos, pēc FM vērtējuma, vispārējās valdības budžeta deficīts 2018.gadā būs 0,8% no IKP, kas ir mazāks nekā likumā "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" noteiktais pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts jeb 1% no IKP, un mazāks nekā tika prognozēts iepriekš, proti, 0,9% no IKP.

FM skaidroja, ka mazāku budžeta deficītu pamatā nosaka lielāki nodokļu ieņēmumi, nekā plānots. Lielākā plāna pārpilde vērojama uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumos, kas skaidrojama ar iemaksu straujāku kāpumu pēc deklarāciju datiem par 2017.gada rezultātiem. Laba izpilde bija arī akcīzes nodokļa ieņēmumiem, jo tika pārsniegts plāns alkoholiskajiem dzērieniem un alum, ko ietekmēja šo apritei nodoto preču apmēra pieaugums.

"Sagatavojot prognozi 2019.gadam, tika ņemts vērā aktualizētais makroekonomiskās attīstības scenārijs, kā arī faktiskā budžeta izpilde 2018.gada astoņos mēnešos. Salīdzinot ar iepriekš prognozēto, 2019.gadā tiek prognozēti lielāki nodokļu ieņēmumi, piemēram, akcīzes nodoklim un iedzīvotāju ienākuma nodoklim. 2019.gadā tiek sagaidīti lielāki iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi par izmaksātajām dividendēm no uzņēmumu iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas," atzina FM.

Latvija 2019.gada budžeta projektu iesniegs Eiropas Komisijai un Eirogrupai atzinuma sagatavošanai. Atšķirībā no citiem gadiem, kad šajā laikā valdībā ir sagatavots arī valsts budžets, šoreiz tiks iesniegts budžeta plāna projekts pie nemainīgas politikas, tas ir, tas ietvers prognozētos ieņēmumus un izdevumus, kas atbilst pēdējām makroekonomiskajām prognozēm un visiem lēmumiem, kas pieņemti līdz septembra beigām.

Eiropas Komisija vērtējumu par Latvijas 2019. gada budžeta plānu sniegs līdz šā gada novembra beigām.


Foto: pixabay.com

Pievieno komentāru

Citas ziņas