Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ņujorkas Fondu biržā turpinās akciju cenu kritums

Londona, 10.aug., LETA--AFP. Ņujorkas Fondu biržā piektdien turpinās strauja akciju vērtības samazināšanās, jo gan Āzijas, gan Eiropas brokeri bailēs par iespējamo situācijas pasliktināšanos vērtspapīru tirgos aktīvi pārdod akcijas.

Eiropas Fondu biržās akciju cenas samazinājās par 2%, bet Āzijā - par aptuveni 2% līdz 4%.Savukārt ceturtdien Ņujorkas Fondu biržas «Dow Jones» indekss saruka par 387 punktiem, zaudējot gandrīz 3% savas vērtības, kas tiek vērtēts kā ļoti strauja samazināšanās.

Investoru satraukums skaidrojams ar sarežģīto situāciju ASV mājokļu tirgū, kas acīmredzot jau sākusi ietekmēt situāciju pasaules līmenī.

«Spiediens pārdot akcijas bijis liels, jo tirgū pastāv bažas, ka vairākas līdzekļu vai arī finanšu institūcijas varētu atklāt problēmas saistībā ar ASV augsta riska (subprime) kredītiem,» norādīja Ķīnas finanšu kompānijas «Delta Asia Group» vērtspapīru struktūrvienības «Delta Asia Securities» eksperti.

Akciju kursa strauja samazināšanās daļēji izskaidrojama ar Francijas nozīmīgākās bankas «BNP Paribas» lēmumu uz laiku apturēt trīs fondu darbību sarežģītās situācijas dēļ ASV hipotekāro kredītu tirgū, uzskata analītiķi.

Ņujorkas Fondu biržā «BNP Paribas» rīcība tika novērtēta kā kārtējā liecība par ASV kreditēšanas krīzes negatīvo ietekmi uz pasaules finanšu tirgiem, kas vēl vairāk sarežģīja situāciju, vēsta ITAR-TASS.

Institūciju, investoru, kompāniju, kā arī fizisko personu nespēja vajadzības gadījumā saņemt kredītu, visticamāk, veicināja nestabilitāti vērtspapīru tirgos, kur krīze valda jau vairākas nedēļas.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien veica pēdējo sešu gadu lielāko biržas intervenci 130 miljardu dolāru (66,8 miljardu latu) apmērā. Tādējādi ECB vēlējās mierināt investorus, taču rezultāts bijis tieši pretējs.

Šī naudas summa ir lielākā ECB vēsturē, pārsniedzot 69 miljardus eiro (48,5 miljardus latu), ko banka laida tirgū dienu pēc teroristu uzbrukuma ASV 2001.gada 11.septembrī, un tika iepludināta tirgū, lai palīdzētu eirozonas bankām, kuras skārusi krīze ASV augstā riska hipotekāro kredītu tirgū.

Banka arī izteikusi bezprecedenta vienas dienas solījumu 100% apmērā izpildīt finanšu institūciju prasības pēc finansējuma, kā arī pieļāva strauju likmes pieaugumu aizdevumiem uz nakti, lai nodrošinātu, ka naudas tirgus turpina darboties.

Vērtspapīru tirgū šāds ECB solis tika uztverts kā apliecinājums kredīttirgu problēmu pastāvēšanai.

Akcionāru šaubas apstiprināja arī ASV Federālās rezervju sistēmas kredītu intervence ceturtdien 24 miljardu dolāru (12,3 miljardu latu) apjomā, vēsta ITAR-TASS.

Savukārt neatkarīgie eksperti norāda, ka ECB rīcības pamatā bijusi plašam investoru lokam vēl nezināma informācija.

Piektdien ECB paziņoja par nodomu iepludināt eirozonas banku tirgū vēl 61,05 miljardus eiro.

Kārtējā finanšu līdzekļu laišana tirgū ir «regulēšanas» pasākums, kas «seko vakar [ceturtdien] veiktajām operācijām, lai nodrošinātu pienācīgus apstākļus eiro naudas tirgū», teikts piektdien publicētajā ECB paziņojumā.

ASV bankas ir piedzīvojušas maksātnespējas gadījumu strauju pieaugumu augstā riska hipotekāro kredītu sektorā un pastāv bažas, ka šajā sektorā darbojošos banku zaudējumi var radīt plašākas finansiālas problēmas.

Krīze augstā riska hipotekāro kredītu sektorā ietekmē naudas piedāvājumu, samazinot pieejamo naudu. Kā ziņots, ECB padomes loceklis Marko Kranjecs šonedēļ brīdināja, ka krīze ASV hipotekāro kredītu tirgū var negatīvi ietekmēt patērētāju pieprasījumu eirozonā.

«Financial Times» vēsta arī, ka Kanādas Centrālā banka ir izplatījusi paziņojumu, kurā sola nodrošināt likviditāti, lai uzturētu Kanādas finanšu sistēmas stabilitāti un finanšu tirgus nepārtrauktu funkcionēšanu. Savukārt Japānas Centrālā banka ir iepludinājusi tirgū 1000 miljardus jenu (4,3 miljardus latu), bet Austrālijas Centrālā banka - 4,95 miljardus Austrālijas dolāru (2,2 miljardus latu).

Biznesa pasaule saspringa arī pēc Vācijas Finanšu tirgu uzraudzības aģentūras vadītāja Johena Saņjo paziņojuma, ka Vācijai varētu draudēt vissmagākā banku krīze kopš 1931.gada, kad bankrotēja Austrijas kredītiestāde «Credit Anstaldt», kā dēļ par maksātnespējīgām kļuva vairākas Centrāleiropas bankas.

Kā jau ziņots, jūnijā recesija ASV mājokļu tirgū ir padziļinājusies un jaunu māju pārdošana ir samazinājusies par 6,6%, kas ir lielākais kritums kopš šā gada janvāra.

Līdz ar neiepriecinošajām ekonomikas ziņām «Dow Jones Industrial Average» indekss jūlija beigās kritās par 1,3% - līdz 13 607. Savukārt «Standard and Poor's Supercomposite Homebuilding Index» pazeminājās par 4,2% - līdz 442,05.

Pievieno komentāru

Citas ziņas