Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

«PET Baltija» vadītāja šaubās, ka mājsaimniecībām jāuzkrauj depozīta sistēmas izmaksas 1

Raugoties no PET pudeļu pārstrādes uzņēmuma SIA «PET Baltija» rūpnīcas viedokļa, nebūtu slikti, ja Latvijā tiktu ieviesta pudeļu depozīta sistēma, taču ir šaubas, vai šāds slogs patlaban jāuzkrauj mājsaimniecībām, intervijā pauda uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Undīne Būde.

Viņa uzskata, ka Latvijā, kur iekšzemes kopprodukts ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), mājsaimniecībām depozīta sistēma būtu nesalīdzināmi dārgāka nekā brīvprātīgā sistēma, raksta Diena.lv, atsaucoties uz Nozare.lv.«Tā ir pilnīga cilvēku mānīšana, kad viņiem saka: «Tu aiznes pudeli, un tev par to samaksās.» Tev par to nesamaksās, tu jau esi atstājis to naudiņu, un tev to atdos atpakaļ! Papildus tam - pudeles cenai pieskaitīs arī depozīta sistēmas uzturēšanas izdevumus, savākšanas punktu apkopi, apstrādes centru, personāla algas - un šo daļu iedzīvotājs neatgūs,» skaidroja Jelgavā strādājošās rūpnīcas pārstāve U.Būde.Viņa norādīja, ka saistībā ar depozīta sistēmu tiek izplatīts vēl kāds mīts, proti, tiek apgalvots, ka Eiropā visur ir depozīts. Uzņēmums aprēķinājis, ka pēc iedzīvotāju skaita 27% ES iedzīvotāju ir depozīts, pārējiem nav. Šāda sistēma strādā tur, kur ir ļoti senas tradīcijas, un pārtikušās valstīs, tās ir Ziemeļvalstis, arī Vācija. Vācijā gan neviens nezinot, vai sistēma nesusi vairāk zaudējumu vai ieguvumu, jo uzskaites sistēma par to, cik kurš veikals ir saņēmis, cik kuram atpakaļ jāmaksā, izmaksājot aptuveni 500 miljonus eiro (350 miljonus latu) gadā.«Protams, mūsu rūpnīcai nebūtu slikti, ja darbotos PET pudeļu depozīta sistēma, bet, ja skatos no Latvijas viedokļa, tad ir grūti pateikt, vai pašreiz būtu jēga uzkraut mājsaimniecībām arī šo,» atzina U.Būde.Vaicāta par šādas sistēmas ieviešanu ilgākā termiņā, viņa izteica šaubas, ka tāpēc cilvēki kļūs apzinīgāki un vairs nemēslos mežā, kas ir galvenais iemesls, ko par labu depozīta sistēmas ieviešanai lieto šīs idejas autori.«Austrijā ir veikts pētījums par piegružojumu - vai tas samazinās, ja ir depozīta sistēma vienam priekšmetam. Izrādās, ka nē. Viņi saka tā: aizejiet pēc lieliem masu pasākumiem uz lielu laukumu, izlasiet depozītu pudeles un paskatieties, vai sētniekam ir jānāk vai nav. Visi zinām, ka tāpat sētnieks ir vajadzīgs. Līdz ar to sistēma neatrisina to problēmu, ko kā galveno min vides aizstāvji. Ja no mežiem vedam 60 000 tonnu drazu gadā un ja Latvijā ir tikai 20 000 tonnu pudeļu, šādi argumenti neiztur kritiku. Ne jau PET pudeļu savākšana atrisinās šo pavisam cita mēroga problēmu,» uzskata U.Būde.Latvijā jau vairākus gadus tiek runāts par PET pudeļu depozīta sistēmas ieviešanu, kas ļautu, maksājot vairāk par dzērieniem veikalā, pēc tam par nodotajām pudelēm saņemt samaksu, taču pret to izskanējuši iebildumi.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Murmuliitis

Kāpēc gan ne? To naudu taču nākamajā reizē veikalā ir iespējams atgūt. Vismaz Skandināvijā tas tā notiek...

pirms 8 gadiem, 2012.01.09 12:28

Citas ziņas