Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pētījums: Uzņēmēju pesimisms turpina pieaugt

Latvijas uzņēmēji valsts ekonomisko stāvokli jau otro ceturksni pēc kārtas novērtējuši pesimistiski, turklāt pēdējā ceturksnī vērtējums turpinājis dramatiski samazināties, liecina "Parex" bankas un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais uzņēmēju lietišķās aktivitātes pētījums - "Parex Index".

Pēdējā ceturksnī uzņēmēju noskaņojums piedzīvojis otro straujāko kritumu kopš indeksa izveides 2004.gadā - par 3,42 punktiem, noslīdot līdz 44,04 punktiem. Līdz ar to indekss šobrīd jau gandrīz par sešiem punktiem nokrities zem neitrālā vērtējuma sliekšņa, par ko tiek uzskatīta 50 punktu atzīme.Kopš pagājušā gada sākuma sešus ceturkšņus pēc kārtas uzņēmēju noskaņojums ir nemitīgi pasliktinājies. Šajā periodā tas nokrities par 16,84 punktiem un pagājušā ceturksnī pirmo reizi indeksa vēsturē noslīdējis zem neitrālā vērtējuma sliekšņa.Jūnijā viszemākās vērtības visā pētījuma periodā sasniedzis gan tagadnes, gan arī nākotnes indekss. Iepriekš piesardzīgu pozitīvisma devu vēl sniedza uzņēmēju nākotnes redzējums - pavasarī tas vēl bija virs 50 punktu atzīmes, savukārt šajā ceturksnī, sasniedzot vairs tikai 47,49 punktus, arī tas noslīdējis zem kritiskās atzīmes, liecinot ne vien par pesimistisku pašreizējās situācijas, bet arī tuvākā pusgada ekonomikas attīstības redzējumu.Ekonomiskā stāvokļa vērtējums ir pesimistisks visās 26 uzņēmēju grupās, kas tiek analizētas pētījumā. Pēdējā ceturksnī nelielu kāpumu (+2,39) piedzīvojusi tikai lielo uzņēmēju grupa - uzņēmumi, kuros nodarbināti vairāk nekā 250 darbinieki. Tomēr arī šajā grupā saglabājies pesimistisks kopvērtējums - tikai 47,94 punkti.Nozīmīgāko samazinājumu pēdējā ceturksnī piedzīvojuši uzņēmumi, kuru apgrozījums ir no 100 001 līdz 350 000 latiem (-9,91), vidējie uzņēmumi, kuros ir 50-249 darbinieki (-5,31), uzņēmumi mazpilsētās (-5,26) un būvniecības nozarē strādājošie uzņēmumi (-5,25).Būtisks kritums (-4,09) ir uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu, un šajā ceturksnī, līdzīgi citiem, arī viņu vērtējums ir noslīdējis zem neitrālās atzīmes sliekšņa (-46,53). Iepriekšējā ceturksnī uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu bija vienīgā uzņēmēju grupa, kas vēl bija saglabājusi pozitīvu vērtējumu.Līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī samazinājumu ir piedzīvojuši arī visi astoņi apakšindeksi - valsts vispārējās ekonomiskās aktivitātes, nozares ekonomiskās aktivitātes, konkurences nozarē, uzņēmumu apgrozījuma, rentabilitātes, finansiālā stāvokļa, darbinieku skaita un investīciju apjoma vērtējums.Lielākais samazinājums ir bijis vispārējai ekonomiskajai situācijai valstī (-5,47), ekonomiskajai aktivitātei pārstāvētajā nozarē (-5,22) un uzņēmuma apgrozījuma vērtējumam (-4,80).Vienīgais apakšindekss, kas pēdējā ceturksnī saglabājis pozitīvu rezultātu, ir konkurences vērtējums pārstāvētajā nozarē (52,96 punkti), prognozējot salīdzinoši augstu konkurenci uzņēmumu vidū."Parex bankas" vecākais viceprezidents Mārtiņš Jaunarājs norāda, ka, apskatot "Parex index" rādītājus, var konstatēt, ka aptaujātajiem uzņēmējiem šā gada pirmajā un otrajā ceturksnī nedaudz samazinājies apgrozījums un rentabilitāte, kā arī novērots neliels darbinieku skaita samazinājums un veikto investīciju apjoma samazinājums.Tomēr uzņēmēju pesimisms ir ievērojami lielāks par reālo apgrozījuma un rentabilitātes samazinājumu, norāda Jaunarājs, skaidrojot, ka šādu, reālajai situācijai neatbilstoši lielu pesimismu uzņēmēji caurmērā iegūst, nevis lūkojoties paši savu uzņēmumu finanšu pārskatos, bet gan klausoties nekustamā īpašuma attīstītāju un auto tirgotāju bēdu stāstos."Iespējams, ka visāda veida krīžu piesaukšana masu medijos pēdējā gada laikā arī ir palielinājusi uzņēmēju nedrošības sajūtu," uzskata Jaunarājs. "Arī nekustamā īpašuma cenu lejupslīde un pasaules akciju tirgos vērojamās negatīvās tendences, kas kopumā ir samazinājušas arī mūsu uzņēmēju ietaupījumu tirgus vērtību, noteikti ir iespaidojušas uzņēmēju garastāvokli. Nenoliedzami savu pesimisma devu ir nesusi nenoteiktība energoresursu tirgū un augstās naftas cenas prognozes pasaulē, kā arī stabili augstie Latvijas inflācijas rādītāji.""Pēdējo piecu gadu laikā mēs esam jau pieraduši pie tā, ka daudzu Latvijas uzņēmumu apgrozījums palielinās par vairākiem desmitiem procentu gadā. Paies laiks, un mēs pieradīsim, ka pieaugums zem 10% gadā ir normāls un varbūt pat veselīgs uzņēmuma stabilai attīstībai," norāda Jaunarājs."Jāsecina, ka nozīmīgai daļai uzņēmēju pesimisms šobrīd ir drīzāk pēdējās modes lieta, nevis skarbās realitātes rezultāts, jo virkne šķietami negatīvu notikumu neatstāj nekādu iespaidu uz attiecīgā uzņēmuma darbību. Gluži pretēji, virkne notikumu vidējā termiņā pat palielinās daudzu uzņēmumu konkurētspēju," norāda Jaunarājs.Latvijā pirmo lietišķās aktivitātes indeksu "Parex index" - 2004.gada sākumā izveidoja "Parex banka" sadarbībā ar vadošo tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījuma pamatuzdevums ir iegūt vienotu indeksu, kas raksturotu Latvijas uzņēmēju subjektīvo vērtējumu ekonomiskajam stāvoklim valstī. "Parex index" tiek aprēķināts, apkopojot un izvērtējot 750 dažādu nozaru un lieluma Latvijas uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultātus.

Pievieno komentāru

Citas ziņas