Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pētījums: uzņēmumu konkurētspēju bremzē «viensētas sindroms» 1

Vēlme paplašināties un ieguldīt uzņēmuma attīstībā vērojama arī starp Jelgavas un tās apkārtējā reģiona uzņēmējiem. Pēdējā pusgada laikā ievērojamu aktivitāti izrādījuši kā zemnieki un ražotāji, tā metālpārstrādes uzņēmumi un kravu pārvadātāji, par Latvijas biznesa vitalitātes jeb «Nordea» vitametra rezultātiem informē bankas Jelgavas klientu apkalpošanas centra vadītāja Dace Fiņķe. Visbiežāk uzņēmēji grib konsultēties par izaugsmes iespējām, kā arī saņemt līzingu sava auto parka atjaunošanai un papildināšanai.

Uzņēmumi augstu vērtē pieejamo cilvēkresursu kvalitāti un fizisko resursu pieejamību. Taču bailes riskēt, nevēlēšanās sadarboties, skaidri fokusēties uz vienu biznesa stratēģiju, tāpat arī inovatīvu produktu trūkums un pārāk augstas izmaksas salīdzinoši zemas pievienotās vērtības produktiem uzņēmumiem konkurences cīņā neļauj sasniegt virsotnes, liecina pirmais «Nordea» bankas un Rīgas Ekonomikas augstskola veiktais biznesa vitalitātes mērījums jeb «Nordea» vitametrs. Tas izveidots ar mērķi identificēt uzņēmumu vitalitātes līmeni un iespējas vēl veiksmīgākai darbībai. Pētījuma autors, Ekonomikas augstskolas Biznesa nodaļas vadītājs un pasniedzējs Arnis Sauka, analizējot uzņēmumu attīstības iespējas, skaidro – lai arī daļa cenšas fokusēties uz noteiktām tirgus nišām un izmantot šādas pieejas priekšrocības, tie nepietiekami skaidri formulē savu stratēģiju attiecībā uz cenu līderību un augstas pievienotās vērtības radīšanu. Uzņēmumi it kā izvēlas kaut ko pa vidu. Vairums uzņēmumu kombinē vai ir spiesti sadzīvot ar salīdzinoši augstām izmaksām un zemas pievienotās vērtības produktu piedāvāšanu.Attīstību kavē bailes riskēt un nevēlēšanās sadarboties – 40 procenti uzņēmēju savu individuālo sniegumu uzskata par inovatīvu, taču kopumā inovācijas spēja, radot jaunus, unikālus ražošanas procesus, novērtēta kā viduvēja. Latvijas uzņēmēji ir pieticīgi un paškritiski, salīdzinot savu darbību ar konkurentu veikumu. Piesardzīga atturība raksturo arī Latvijas uzņēmēju vēlmi uzņemties risku, proaktīvi ieviest jaunas idejas un produktus, tādējādi cenšoties pārspēt savus konkurentus. «Pie šādas stratēģijas orientācijas diemžēl nevar runāt arī par augstu konkurētspēju, tāpēc Latvijas uzņēmumiem varētu ieteikt pārdomāt – vai tomēr nevajadzētu nedaudz vairāk riskēt un ieņemt agresīvāku pozīciju darbībā ar konkurentiem, lai uzlabotu savas pozīcijas vietējos vai ārvalstu tirgos?» secina A.Sauka.Ar saknēm viensētās, Latvijas uzņēmēji uzkrītoši pasīvi izmanto tiem pieejamos kontaktus vai, citiem vārdiem sakot, komunikācijas tīklus, kas ir ne vien viens no efektīvākajiem, bet arī lētākajiem veidiem, kā piesaistīt konkurētspējai nepieciešamos ārējos resursus. Latvijas uzņēmēji informāciju par uzņēmējdarbības procesiem pārsvarā smeļas internetā un biznesa presē, tikpat kā ignorējot tās iespējas, ko varētu sniegt sadarbība ar biznesa laboratorijām, universitātēm un zinātniskiem institūtiem, pašvaldībām, valsts un nevalstiskajām biznesa veicināšanas organizācijām.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

?

Un kur tad tikuši tie inovatīvie produkti?Viss jau balstās tikai uz to standarta vidējo uzņēmēju.

pirms 6 gadiem, 2011.07.12 16:47

Citas ziņas