Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pieaug pārslodzes izraisītu slimību izplatība 1

Mūsu uzņēmumos un iestādēs, tāpat kā daudzviet Eiropā, strādājošie ir pakļauti ne vien fiziskai, bet arī garīgai pārslodzei, ko rada stress un monotons darbs.

Šoruden ar kampaņu «Stop - pārslodze!» tās rīkotāji centās vairāk pievērst darba devēju un sabiedrības uzmanību fiziskas pārslodzes izraisītu slimību izplatībai, kas pēdējos gados pie mums strauji pieaugusi. Pirms desmit gadiem šādas darbā iegūtas slimības tika konstatētas desmit procentiem nodarbināto, pašlaik - jau 65 procentiem.Statistika nav iepriecinošaPēc Valsts darba inspekcijas (VDI) apkopotajiem datiem, fiziskās slodzes riskam vairāk ir pakļauti vīrieši (67 procenti), savukārt sievietes biežāk strādā ar datoru (41 procents). VDI, aptaujājot 2000 nodarbināto, secināts, ka gandrīz 64 procentiem veselības problēmas izraisa poza darba laikā, vairāk nekā pusei sūdzības par veselību radušās, pārvietojot smagus priekšmetus, bet 56 procentiem to iemesls ir vienveidīgas kustības. Aptauja liecina, ka tikai 15 procenti strādājošo darbā ievēro atpūtas pauzes un veic relaksācijas vingrinājumus, piektā daļa to dara dažreiz, bet trešā daļa minētos nosacījumus vispār neievēro. Tālab nepieciešamas gan informatīvās kampaņas, gan labās prakses piemēri, lai rosinātu darba devējus un strādājošos vairāk interesēties par efektīvāku un labāku darba organizāciju savā uzņēmumā.Šogad kampaņas mērķis bija pievērst uzmanību balsta un kustību sistēmas darbības traucējumiem. Eiropas nedēļa drošībai un veselībai darbā noslēdzās ar pieredzes apmaiņas konferenci. Tā atklāja, ka līdzīgas tendences vērojamas arī citviet. Katrs ceturtais Eiropas darba ņēmējs sūdzas par muguras sāpēm, bet nedaudz mazāks skaits darbinieku - par muskuļu sāpēm, stāsta pasākuma organizatoru pārstāve Kristīne Circene.Nozares, kur slimo visvairākNo balsta un kustību aparāta slimībām (BKAS) cieš ne vien fiziska darba darītāji, bet gandrīz visu nozaru pārstāvji. Visvairāk šie veselības traucējumi izplatīti lauksaimniecībā un mežizstrādē, transportā un celtniecībā. Šoreiz - vairāk par problēmām lauksaimniecībā.Valsts darba inspekcijas arodslimību pārstāvji atzīst, ka lauksaimniecībā raksturīgi ne vien negadījumi un traumas, bet arī arodveselības problēmas. Izplatītākās ir BKAS. Lauksaimniecībā strādnieki visvairāk pakļauti muguras apakšdaļas un augšējo ekstremitāšu slimību riskam. Gandrīz divas trešdaļas nodarbināto strādā «sāpīgās» pozās, apmēram puse pārnēsā smagumus vai lielāko daļu darba laika veic atkārotas kustības ar rokām.BKAS ietekmē ķermeņa muskuļus, locītavas, cīpslas, saites, kaulus un nervus muguras, kakla un plecu daļā, kā arī augšējās ekstremitātēs, mazākā mērā - apakšējās ekstremitātēs. Arī kravu apstrāde ar rokām, bieža noliekšanās un ķermeņa pagriešana uz sāniem, smags, fizisks darbs un visa ķermeņa vibrācijas var izraisīt BKAS, kas progresē laika gaitā. Šīs slimības var rasties arī lūzumu un izmežģījumu rezultātā pēc pārciestiem negadījumiem.Lauksaimniecībā netrūkst fiziski smaga darba, kas pakļauj strādniekus BKAS riskam. Pie tiem pieder gan siena ķīpu pārnēsāšana un lauksaimniecības dzīvnieku aprūpe; darbs neērtās, statiskās pozās, piemēram, ar saliektu muguru vai tupus; tāpat rakšana ar lielu spēku; darbs ar virs galvas izstieptām rokām, novācot augļus. Arī traktoru vadīšana un ķermeņa pakļaušana vibrāciju un triecienu iedarbībai un motorzāģu izmantošana, pakļaujot plaukstu un roku vibrācijai pieder pie veselības riskiem.Plašāk par šo tēmu lasiet ceturtdienas, 8.novembra, «Zemgales Ziņās».

Pievieno komentāru

Komentāri 1

bigmazi

bet kur skatas ta dardu inspekcija ,vispar ,stradat kaitigi tem bolee par tadu naudu

pirms 10 gadiem, 2007.11.08 17:57

Citas ziņas