Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pilsētās uzkrājumus veido apmēram puse iedzīvotāju

Visretāk uzkrājumi Latvijā ir lauku iedzīvotājiem, bet visbiežāk – mazpilsētu iedzīvotājiem, liecina «Swedbank» Privātpersonu finanšu insitūta veiktā aptauja.

Lauku teritorijās dzīvojošo vidū uzkrājumi ir tikai katram trešajam iedzīvotājam. Mazliet augstāks uzkrājumu līmenis ir Rīgā un Latvijas lielākajās pilsētās – tur uzkrājumus veido aptuveni puse iedzīvotāju. Savukārt vislielākais iedzīvotāju īpatsvars ar uzkrājumiem ir Latvijas mazpilsētās, kur uzkrājumui ir diviem no katriem trim iedzīvotājiem. Tomēr lielākajā daļā gadījumu uzkrājumu summa nepārsniedz 200 latus, reti tā ir lielāka par 700 latiem, informē institūta direktora vietniece Diāna Krampe.«Tieši lauku teritorijās šobrīd ir zemākais ienākumu līmenis, daudzas ģimenes pārtiek galvenokārt no savas lauku saimiecības, tādēļ iespējas veidot naudas uzkrājumus ir ierobežotas. Savukārt mazpilsētās ir zemākas dzīvošanas izmaksas nekā Rīgā vai lielajās pilsētās un, ja cilvēks strādā algotu darbu, arī iespējas veidot uzkrājumus ir lielākas,» skaidro D.Krampe.Visbiežāk nauda tiek uzglabāta bankas kontā un skaidrā naudā, pārējie instrumenti ir mazpopulāri gan pilsētu, gan lauku iedzīvotāju vidū. Tikai katrs desmitais, kam ir uzkrājumi, ieguldījis tos fondos, akcijās vai pensiju 3.līmenī. Pētījums arī lauž stereotipu, ka lauku iedzīvotāji biežāk nekā pilsētnieki «krāj zeķē». Mazpilsētu iedzīvotāji uzkrājumus uzglabā skaidrā naudā daudz biežāk – 66 procenti no tiem, kam ir uzkrājumi, salīdzinot ar 46 procentiem lauku iedzīvotāju ar uzkrājumiem. Visos reģionos uzkrājumi visbiežāk tiek veidoti neparedzētiem gadījumiem – īpaši lielās pilsētās, izņemot Rīgu. Tam seko uzkrājumu veidošana vecumdienām un lielākiem pirkumiem. Laukos uzkrājumi vecumdienām tiek veidoti salīdzinoši retāk.Jauna mājokļa iegādei lielākoties krāj pilsētnieki, savukārt lauku iedzīvotāji salīdzinoši biežāk krāj mājokļa remontam. Lielāko pilsētu iedzīvotāji salīdzinoši biežāk uzkrājumus veido bērnu nākotnei – piemēram, mācībām augstskolā. Aptuveni katrs desmitais, kam ir uzkrājumi, apgalvo, ka tos veido bez īpaša iemesla – šāda atbilde vairāk raksturīga mazpilsētu un lauku iedzīvotājiem.Visos reģionos iedzīvotāji ļoti reti veido uzkrājumus personīgā biznesa uzsākšanai, papildu ienākumu gūšanai no procentiem vai pieaugušas aktīvu tirgus vērtības vai kādu citu iemeslu dēļ.Pētījuma laikā Latvijā aptaujāti ap 1000 respondentu.

Pievieno komentāru

Citas ziņas