Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Reinvestēto peļņu neapliks ar nodokli

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijām grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākumu nodokli", kuros paredzēti vairāki atvieglojumi un reinvestētās pelņas neaplikšana ar nodokli.

Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts paredz atbrīvot no aplikšanas ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) peļņu, kas gūta no pamatlīdzekļu, tostarp tehnoloģisko iekārtu, realizācijas, ja to vietā 12 mēnešu laikā tiek iegādāts jauns līdzīgs pamatlīdzeklis.Šāda norma radīs stimulu nodokļu maksātājiem neefektīvas un nemodernas tehnoloģiskās iekārtas aizstāt ar jaunām un efektīvām iekārtām, aizstāšanas brīdī atliekot nodokļa nomaksu par atsavināto pamatlīdzekli. Plānots tādējādi veicināt ražošanas kompleksu pārcelšanu no teritorijām ar augstu zemes kadastrālo vērtību un nekustamā īpašuma nodokļa slogu uz nodokļu ziņā izdevīgākām teritorijām Latvijas lauku apvidos.Grozījumi likumā paredz pagarināt īpašo pamatlīdzekļu norakstīšanas kārtību jaunām ražošanas tehnoloģijām uz pieciem gadiem no 2009. līdz 2013.gadam, palielinot šajā periodā pamatlīdzekļu vērtību palielinošo koeficientu līdz 1,5.Iecerēts turpināt piemērot būtisku nodokļa stimulu nodokļu maksātājiem, kas veic ražošanu un laika posmā līdz 2013.gadam iegādājas jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas.Arī tādiem nemateriālajiem ieguldījumiem, kuru rezultātā tiek reģistrēts patents un preču zīmes, ieviesīs nolietojuma vērtību palielinošo koeficientu 1,5.Likuma grozījumi arī paredz pagarināt zaudējumu pārnešanas laiku no pieciem uz astoņiem gadiem. Mērķis ir veicināt nodokļu režīma konkurētspēju attiecībā uz nodokļu maksātājiem, kas veic nozīmīgus ieguldījumus ražošanā, kurus piecu gadu laikā nav iespējams atpelnīt. Likuma grozījumos paredzēti maksājumi nerezidentiem par starptautiskā gaisa satiksmē izmantotu gaisa kuģu izmantošanu.Tā mērķis ir stimulēt aviosabiedrības atjaunot un paplašināt starptautiskā gaisa satiksmē izmantotu gaisa kuģu nomu, lai aviosabiedrību iespējamā reģistrācijas vietas maiņa uz citu valsti neradītu nodokļu maksātājam būtiskas nodokļu priekšrocības, salīdzinot ar Latviju.Grozījumi likumā paredz, ka atlīdzība nerezidentam par starptautiskā gaisa satiksmē izmantotu gaisa kuģu izmantošanu nav uzskatāma par samaksu par intelektuālo īpašumu vai nomu un no tās nav jāietur nodoklis 5% apmērā.Likums radīs skaidrību ienākuma izmaksātājiem, kādi pierādījumi par ienākuma saņēmēja atbilstību likumā noteiktajām prasībām ir pietiekami, lai piemērotu likumā noteikto vislielākās labvēlības režīmu attiecībā uz Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstu rezidentiem izmaksātajām dividendēm un procentu maksājumiem.Likumprojekts paredz, ka nodokli no nerezidentam izmaksātajām summām neietur vai ietur samazinātā apmērā, ja ienākuma izmaksātāja rīcība ir nerezidenta rezidences valsts iestādes izdots dokuments vai tā noraksts, kas apstiprina nerezidenta rezidenci konkrētajā valstī un to, ka nerezidenta gūtie ienākumi ir pakļauti aplikšanai ar konkrētās valsts nodokli, kas līdzīgs Latvijas uzņēmumu ienākuma nodoklim.Likumprojekts noteic, ka par izmaksām, kas taksācijas gadā rodas, lai radītu speciālu jaunu darba vietu darbiniekam ar invaliditātes grupu, tiek koriģēts apliekamais ienākums. Šādas normas mērķis ir darba devējiem no jauna radīt un vismaz uz diviem gadiem saglabāt darba vietas darba spējīgiem invalīdiem.Likumprojekts paredz apliekamā ienākuma samazināšanu par nosacītu kredītprocentu summu, kāda nodokļa maksātājam būtu jāmaksā par līdzīga apmēra aizņēmumu - pašu kapitāla palielinājuma daļas apmērā. Mērķis ir radīt stimulu kapitālsabiedrības īpašniekiem nesadalīt nopelnīto dividendēs, bet ieguldīt kapitālsabiedrības attīstībā, palielinot pašu kapitālu.Kā uzsvērusi Finanšu ministrija, grozījumiem kopumā būs pozitīva ietekme uz makroekonomisko vidi, jo ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanās komersantiem tiks daļēji kompensēta ar jauniem nodokļa stimuliem. Palielināsies Latvijas ražojumu konkurētspēja uz nodokļa sloga samazināšanās rēķina.Grozījumi veicinās modernas inovatīvas ražošanas pieaugumu, jo tiek radīts stimuls patentu un preču zīmju reģistrācijai, pamatlīdzekļu nomaiņai un pagarināta labvēlīgā pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanas kārtība jaunām ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām.Likumprojekts rada nodokļa sloga samazinājumu nodokļa maksātājiem, līdz ar to ir sagaidāma pozitīva ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, jo uzņēmēju rīcībā no samazinātā nodokļa sloga paliks vairāk finanšu līdzekļu. Sagaidāmā tiešā normatīvā akta projekta ietekme uz uzņēmējdarbību 2009.gadā ir 5,8 miljoni latu, 2010.gadā - 29,4 miljoni latu, 2011.gadā - 35 miljoni latu.

Pievieno komentāru

Citas ziņas