Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Rosina ļaut pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokli noteikt virs 1,5% tikai gadījumos, ja īpašumu neapsaimnieko

Nākamgad pašvaldībām būs tiesības noteikt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi no 0,2% līdz 3% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, taču nodokļa likme varēs pārsniegt 1,5% robežu tikai gadījumā, ja nekustamais īpašums netiek atbilstoši apsaimniekots.

Šādus grozījumus likumā par NĪN sagatavojusi Finanšu ministrija (FM). Likuma grozījumi pirmdien, 4.jūnijā, tiks skatīti Ministru kabineta komitejas sēdē.Lai pašvaldības noteiktās NĪN likmes stātos spēkā nākamā gada janvārī, pašvaldībai līdz šā gada novembra sākumam būs jāizdod saistošie noteikumi. Ja pašvaldība saistošos noteikumus nebūs izdevusi, tad nākamgad spēkā būs tādas pat nodokļa likmes kā šogad.Likuma grozījumi tapuši, jo FM kopīgi ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) un citiem valdības sadarbības partneriem bija uzdots izstrādāt priekšlikumus kritērijiem, saskaņā ar kuriem pašvaldības nosaka NĪN likmes.Patlaban spēkā esošā likuma redakcija noteic, ka pašvaldībām no nākamā gada janvāra būs tiesības noteikt NĪN likmi no 0,2% līdz 3% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.Izskatīšanai valdības komitejā iesniegtie likuma grozījumi paredz pašvaldībām tiesības pamatā noteikt maksimālo NĪN likmi līdz 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, savukārt virs 1,5% tikai gadījumos, kad nekustamais īpašums netiek uzturēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.Piemēram, ja zemes īpašnieks vai lietotājs neapstrādā zemi vai nenopļauj zāli, pašvaldība varēs piemērot paaugstinātu NĪN likmi līdz 3% no zemes kadastrālās vērtības. Pašvaldība varēs piemērot arī paaugstināto NĪN, ja tā konstatēs, ka būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi, tās lietošana ir bīstama vai bojā ainavu. Šajā gadījumā varēs piemērot NĪN likmi līdz 3% no būvei piekritīgās zemes vērtības.FM norāda, ka likuma grozījumu gatavošanas gaitā ar valdības partneriem netika panākta vienošanās par vienotu risinājumu.LPS atbalsta modeli, kas atbilst 2011.gada decembrī pieņemtajā likuma par NĪN 3.panta redakcijā noteiktajam, proti, ka pašvaldībai ir tiesības noteikt NĪN likmi no 0,2% līdz 3% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības pēc saviem ieskatiem bez papildu nosacījumiem.Šo variantu savukārt neatbalsta arodbiedrības un uzņēmēju pārstāvji, kuriem ir bažas, ka pašvaldības varētu noteikt pārāk augstu nodokļa likmi - virs 1,5% - gan iedzīvotājiem par dzīvojamām mājām, gan uzņēmumiem par ražošanas ēkām. Ir bažas, ka uzņēmējus varētu skart neadekvāts nodokļa pieaugums, kas spiestu uzņēmējus pārcelt savu saimniecisko darbību uz citu administratīvo teritoriju vai pat citu valsti.Līdz ar to likumā par NĪN ar grozījumiem plānots noteikt robežu 1,5%, līdz kurai pašvaldība var paaugstināt nodokļa likmi, un papildu nosacījumi, kuriem izpildoties, nodokļa likme var pārsniegt 1,5%, ja nekustamais īpašums netiek apsaimniekots normatīvos noteiktajā kārtībā.Šādu risinājumu atbalsta Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija. Savukārt LPS kategoriski iebilst, norādot, ka pie šādiem nosacījumiem nodokļa likmes noteikšanas tiesību deleģēšana pašvaldībām zaudē jēgu.FM sagatavotie likuma grozījumi noteiks vienotus principus, kuri pašvaldībām jāievēro, nosakot nodokļa likmes.Grozījumi paredz četrus principus, kuri jāievēro visām pašvaldībām. Likumā iekļauts objektīva grupējuma princips, saskaņā ar kuru nodokļa maksātāji vai nodokļa objekti tiek grupēti atbilstoši objektīviem kritērijiem, piemēram, nodokļa maksātāji - fiziskās personas un juridiskās personas, nodokļa objekti - dzīvojamās mājas, ražošanas objekti, komercobjekti.Ar likuma grozījumiem tajā tiks iekļauts arī efektivitātes princips, saskaņā ar kuru pašvaldība samēro nodokļa administrēšanas izdevumus ar nodokļa ieņēmumiem. Šis princips nozīmē, ka pašvaldībai ir jāizvērtē, kādus nodokļa administrēšanai nepieciešamos pasākumus piemērot, lai tie būtu samērīgi ar šo pasākumu rezultātā paredzamajiem nodokļa ieņēmumiem.Grozījumi paredz arī atbildīgas budžeta plānošanas principu, saskaņā ar kuru pašvaldība salāgo savus pienākumus ar to izpildei nepieciešamajiem līdzekļiem. Attiecībā uz NĪN tas nozīmē, ka pašvaldībai pirms lēmuma pieņemšanas par piemērojamo nodokļa likmi vai likmēm ir jāizvērtē, kādi būs paredzamie NĪN ieņēmumi.Likuma grozījumi paredz arī prognozējamības un stabilitātes principu, saskaņā ar kuru nodokļa likmes savlaicīgi tiek noteiktas vismaz divu taksācijas gadu periodam, ja nekustamā īpašuma bāzes vērtības palielinājums vai samazinājums, salīdzinot bāzes vērtības taksācijas gadā un pirmstaksācijas gadā, ir mazāks par 20%. Šī principa ievērošana nepieciešama, lai nodokļa likmes netiktu mainītas katru gadu un nodokļa maksātājiem būtu stabilitātes sajūta.Likuma grozījumi paredz arī trīs izvēles principus, kurus pašvaldība var piemērot pēc saviem ieskatiem. Tie ir uzņēmējdarbības atbalsta princips, sociālās atbildības princips un teritorijas attīstības un teritorijas sakārtošanas princips.Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie jāatbalsta valdībā un jāpieņem Saeimā.Patlaban NĪN ir 1,5% zemei, ēkām, izņemot dzīvojamām mājām, garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām, ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai, kā arī inženierbūvēm.Dzīvojamām mājām, ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai, NĪN likme ir atkarīga no kadastrālās vērtības. NĪN likme dzīvojamām mājām ir 0,2% no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 40 000 latu, 0,4% no kadastrālās vērtības, kas pārsniedz 40 000 latu, bet nepārsniedz 75 000 latu, un 0,6% no kadastrālās vērtības, kas pārsniedz 75 000 latu.Arī patlaban NĪN 3% apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības var piemērot vidi degradējošām, sagruvušām vai cilvēku drošību apdraudošām būvēm, ja pašvaldības par to ir pieņēmušas saistošos noteikumus.

Pievieno komentāru

Citas ziņas