Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Cik sekmīgi ir Saeimas deputātiem un ministriem piederošie uzņēmumi? 1

“Lursoft” veicis pētījumu, vērtējot 12. Saeimā ievēlētos deputātus un ministrus, apskatot, kuri spējuši šo amatu apvienot ar iesaisti uzņēmējdarbībā.

Politiķu, kuriem pieder daļas uzņēmumos un kuri ir arī kapitālsabiedrību patiesā labuma guvēji, patlaban ir mazākumā. “Lursoft” apkopotā informācija liecina, ka kapitāldaļas uzņēmumos patlaban pieder 35 Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ministriem. Kopumā politiķi ir 48 uzņēmumu dalībnieki, no tiem visaktīvāk uzņēmējdarbībā iesaistījies Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputāts Valdis Kalnozols, esot dalībnieks sešos uzņēmumos. Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputātiem pieder 20 uzņēmumi, savukārt 12 – Saskaņas frakcijas deputātiem.

Trīs opozīcijas deputāti – Vladimirs Nikonovs, Jānis Tutins un Ivans Ribakovs – ir ne tikai kolēģi Saeimā, bet arī biznesa partneri. Nosauktajiem politiķiem kopīgi ar vēl trīs fiziskām personām pieder 2006. gadā reģistrētais SIA “Saknes plus”, kura pamatdarbības veids ir žurnālu un periodisko izdevumu izdošana. Analizējot iesniegtos gada pārskatus, gan redzams, ka šo gadu laikā uzņēmums tā arī nav uzsācis vērā ņemamu saimniecisko darbību.

Saeimas deputātiem un ministriem piederošie uzņēmumi pagājušajā gadā apgrozījuši 17,96 milj. eiro, nopelnījuši 308,86 tūkstošus eiro, ar darba vietām nodrošinājuši 336 darbiniekus, bet nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 3,05 miljonus eiro.

Tiesa, ne visi uzņēmumi izceļas ar augstiem rezultātiem. Piemēram, diviem uzņēmumiem (Rihardam Kozlovskim daļēji piederošais SIA “BBF Consulting” un Valdim Kalnozolam piederošais SIA “Kalnozols un partneri”) patlaban reģistrēts maksātnespējas process, bet deviņiem – aktīvi nodrošinājumi. Interesanti, ka no Valdim Kalnozolam piederošajiem sešiem uzņēmumiem tikai SIA “Dizaina līnija” patlaban nav reģistrēts neviens apgrūtinājums, jo pārējiem uzņēmumiem ir apturēta saimnieciskā darbība, pasludināta darbības izbeigšana, reģistrēta maksātnespēja vai arī nodrošinājumi.

Visvairāk apgroza tirdzniecības uzņēmumi

Jeļenai Lazarevai piederošais SIA “Iļģuciems”, pateicoties apgrozījuma pieaugumam par 8,74%, pērn apsteidzis iepriekšējā gada “deputātu un ministru uzņēmēju” līderi, Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputāta Askolda Kļaviņa uzņēmumu SIA “Gandrs”. Aktīvās atpūtas preču tirgotājs SIA “Gandrs” kopš 2010. gada sekmīgi palielinājis apgrozījumu, 2016. gadā tam sasniedzot 4,02 milj. eiro, savukārt pagājušais gads uzņēmumam nesis apgrozījuma kritumu. “Lursoft” pieejamais SIA “Gandrs” gada pārskats rāda, ka aizvadītajā gadā tirgotājs apgrozījis 3,84 milj. eiro jeb par 4,49% mazāk nekā 2016. gadā.

“Saskaņas” frakcijai piederošās Jeļenas Lazarevas būvmateriālu tirdzniecības uzņēmums SIA “Iļģuciems” 2017.gadā apgrozījis 4,03 milj. eiro, pēc nodokļu nomaksas nopelnot 68,77 tūkst. eiro. VID pieejamā amatpersonu deklarācija rāda, ka pērn politiķe dividendēs no SIA “Iļģuciems” saņēmusi 56,06 tūkst. eiro un vēl 7,06 tūkst. eiro algā par uzņēmuma finanšu direktores amata pildīšanu. Jānorāda, ka Jeļena Lazareva apstiprināta par Saeimas deputāti 2017.gada 13.jūlijā pēc Andreja Elksniņa ievēlēšanas Daugavpils domē.

SIA “Iļģuciems” dibināts 1991.gadā, un deputātei Jeļenai Lazarevai pieder 51,43% uzņēmuma daļu. Atlikušās daļas pieder politiķes mātei, tēvam un vīram. “Lursoft” pieejamā informācija rāda, ka aizvadītajā gadā uzņēmums ar darba vietām nodrošinājis 31 darbinieku un VID administrētajos nodokļos samaksājis 871,41 tūkst. eiro, tostarp 111,36 tūkst. eiro lielas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un 75,09 tūkst. eiro – iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Jānorāda, ka pozīcijā esošo partiju Saeimas deputātu un ministru uzņēmumi pagājušajā gadā apgrozījuši 10,78 milj. eiro jeb par 1,88% mazāk nekā gadu iepriekš. Tikmēr opozīcijas deputātiem piederošo uzņēmumu kopējais apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2016.gadu, piedzīvojis pieaugumu par 4,18%, palielinoties no 6,90 milj. eiro līdz 7,19 milj. eiro. Jānorāda gan, ka pagājušajā gadā gan pozīcijas, gan opozīcijas pārstāvjiem piederošie uzņēmumi strādājuši ar ievērojami zemāku apgrozījumu nekā 2015.gadā – opozīcijas deputātu uzņēmumu kopējais apgrozījums sarucis par 6,03%, bet pozīcijas – par 6,72%. Gada laikā apgrozījums palielinājies 12 pozīcijas partijas pārstāvošo Saeimas deputātu un ministru piederošiem uzņēmumiem un pieciem uzņēmumiem, kuru dalībnieki ir 12.Saeimas opozīcijā.

Pelnošāko uzņēmumu galvgalī – ZZS frakcijas deputātiem piederošie uzņēmumi

No deputātiem piederošajiem uzņēmumiem pērn vispelnošākais bijis SIA “Līvānu mājas un logi”, kur Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputātam Jānim Klaužam pieder 38% kapitāldaļu. Uzņēmuma līdzīpašnieki ir Aleksandrs Surgunts (38%) un Olga Mihejeva (24%). SIA “Līvānu mājas un logi” apgrozījums, salīdzinot ar 2016.gadu, pērn palielinājies par 25,09%, sasniedzot 926,90 tūkst. eiro, savukārt peļņa augusi par 76,41%, pēc nodokļu nomaksas veidojot 93,60 tūkst. eiro, kas deputātam nesis 30,40 tūkst. eiro lielas dividendes. Kā norādīts iesniegtajā gada pārskatā, kokapstrādes uzņēmuma SIA “Līvānu mājas un logi” apgrozījuma pieaugumu pagājušajā gadā radījusi pārdoto preču apjoma palielināšanās, kā arī produktu izgatavošana ar augstāku sarežģītības pakāpi.

Pelnošāko uzņēmumu līderpozīcijās ir Zaļo un zemnieku savienības frakcijai piederoši uzņēmumi, jo, kā parāda “Lursoft” pētījuma dati, vēl bez Jāņa Klauža SIA “Līvānu mājas un logi”, starp pelnošākajiem uzņēmumiem 2017.gadā izvirzījusies arī Augustam Brigmanim piederošā Brigmaņa zemnieku saimniecība “Priedule” un SIA “Piebalgas alus”, kura 38% kapitāldaļas pieder zemkopības ministram Jānim Dūklavam.

Augustam Brigmanim piederošā zemnieku saimniecība “Priedule” 2017.gadā apgrozījusi 478,70 tūkst. eiro, no kuriem 75,3% nodrošinājusi graudaugu realizācija, bet 24,7% – rapša sēklas realizācija. Saimniecība saņēmusi arī 117,39 tūkst. eiro lielas subsīdijas augkopībā, kā arī subsīdijas tehnikas iegādei no nākamo periodu ieņēmumiem 24,33 tūkst. eiro apmērā. Saimniecība finanšu gadu noslēgusi ar 82,95 tūkst. eiro peļņu.

SIA “Piebalgas alus” ir pelnošākais no zemkopības ministram Jānim Dūklavam piederošajiem uzņēmumiem. Uzņēmums, kurā ministram pieder 38% kapitāldaļu, bet vēl 13% – Cēsu rajona Jaunpiebalgas pagasta zemnieku saimniecībai “Kalna-Brici”, kura īpašniece ir J. Dūklava sieva, 2017.gadā palielinājis apgrozījumu līdz 3,62 milj. eiro, pēc nodokļu nomaksas nopelnot 72,68 tūkst. eiro. Uzņēmums pagājušajā gadā saražojis 3 056 576 litrus alus, kas ir par 32 597 litriem mazāk nekā gadu iepriekš. Neskatoties uz uzņēmuma līdzīpašnieka augsto amatu un ietekmi likumu pieņemšanā, SIA “Piebalgas alus” iesniegtajā gada pārskatā pie būtiskākajiem uzņēmējdarbības riskiem minētas biežās izmaiņas nodokļu un saimniecisko darbību reglamentējošajā likumdošanā.

Interesanti, ka pozīcijā esošo deputātu un ministru uzņēmumi, neskatoties uz kopējā apgrozījuma kritumu salīdzinājumā ar 2016.gadu, pērn strādājuši ar peļņas pieaugumu par 19,21% (uzņēmumu kopējā peļņa 2017.gadā pēc nodokļu nomaksas bijusi 342,03 tūkst. eiro). Tikmēr Saeimas opozīcijas deputātiem piederošie uzņēmumi aizvadīto gadu noslēguši ar 33,17 tūkst. eiro lieliem zaudējumiem. Tiesa, salīdzinot ar 2016.gadu, pērn tie samazinājušies teju piecas reizes. Vēl gadu iepriekš, proti, 2015.gadā, opozīcijas deputātu uzņēmumi guvuši 275,99 tūkst. eiro peļņu, kamēr pozīcijā esošajiem politiķiem piederošie uzņēmumi attiecīgo gadu noslēguši ar 187,49 tūkst. eiro zaudējumiem.

Nodarbināto skaits – teju nemainīgs

Kā jau minēts iepriekš, aizvadītajā gadā deputātiem piederošie uzņēmumi ar darba vietām nodrošinājuši 336 darbiniekus. Pēdējos gados šis rādītājs saglabājies praktiski nemainīgs – aprēķini rāda, ka 2016.gadā uzņēmumi nodarbinājuši 330 darbiniekus, bet 2015.gadā – 338.

“Lursoft” izpētījis, ka no visiem deputātiem un ministriem piederošajiem uzņēmumiem visvairāk darbinieku pēdējos divos gados nodarbinājis Askoldam Kļaviņam piederošais tirdzniecības uzņēmums SIA “Gandrs”. Pērn tajā strādājuši 88 darbinieki, kas ir par desmit vairāk nekā 2016.gadā. Tikmēr uzņēmuma samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodoklis gada laikā palielinājies par 45,20%, pērn sasniedzot 70,87 tūkst. eiro, savukārt veikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjoms pieaudzis līdz 126,96 tūkst. eiro (+25,17%, salīdzinot ar 2016.gadu). Uzņēmuma kopējie nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā aizvadītajā gadā sasnieguši 214,58 tūkst. eiro.

Jānorāda, ka no 48 uzņēmumiem, kuros daļas pieder Saeimas deputātiem vai ministriem, pagājušajā gadā bijuši tikai septiņi komersanti, kuru darbinieku skaits sasniedzis vismaz desmit strādājošos. Vēl vienpadsmit uzņēmumos vidējais strādājošo skaits pērn svārstījies robežās no 2 līdz 9 darbiniekiem.

Samaksāto nodokļu apjoms pieaudzis par 5,20%

Deputātiem un ministriem piederošie uzņēmumi valsts kopbudžetā nodokļos pagājušajā gadā samaksājuši 3,05 milj. eiro, kas ir par 5,20% vairāk nekā gadu iepriekš.

Lielākais nodokļu maksātājs starp deputātiem un ministriem piederošajiem uzņēmumiem arī pagājušajā gadā bijis Jānim Dūklavam piederošais SIA “Piebalgas alus”. 2017.gadā uzņēmums VID administrētajos nodokļos samaksājis 1,35 milj. eiro, kas ir par 3,58% vairāk nekā 2016.gadā. Dzērienu ražotāja samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms gada laikā palielinājies par 6,84%, sasniedzot 99,07 tūkst. eiro, savukārt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopapjoms pieaudzis līdz 201,26 tūkst. eiro (+2,49%).

Rēķinot pērn samaksātos nodokļus uz vienu darbinieku, pirmajā vietā izvirzījies Jeļenai Lazarevai piederošais SIA “Iļģuciems”, kas VID administrētajos nodokļos 2017.gadā samaksājis 871,41 tūkst. eiro jeb 28,11 tūkst. eiro uz vienu darbinieku. Tirdzniecības uzņēmums pagājušajā gadā tāpat kā gadu iepriekš nodarbinājis 31 darbinieku, un tā samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa palielinājusies par 11,13%, pieaugot līdz 75,09 tūkst. eiro), savukārt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas sasniegušas 111,36 tūkst. eiro (+7,31%).

No visiem deputātiem un ministriem piederošajiem uzņēmumiem, kuri pērn veikuši nodokļu maksājumus valsts kopbudžetā, 53,33% gadījumos taksācijas gadā samaksātās VID administrēto nodokļu kopsummas palielinājušās. Viens no uzņēmumiem, kura samaksāto nodokļu apjoms gada laikā palielinājies visstraujāk, ir Artusa Kaimiņa SIA “Suņu būda”.

Uzņēmums pagājušajā gadā apgrozījis 71,41 tūkst. eiro, nopelnījis 10,83 tūkst. eiro un VID administrētajos nodokļos samaksājis 27,93 tūkst. eiro. Lai arī pēdējos gados uzņēmuma darbinieku skaits bijis nemainīgs, proti, viens darbinieks, pagājušajā gadā būtiski pieaugušas uzņēmuma izmaksas par darba atalgojumu. Iesniegtais gada pārskats liecina, ka 2016.gadā SIA “Suņu būda” darba atalgojuma izmaksām novirzījis 4,44 tūkst. eiro, bet pērn tie bijuši 23,74 tūkst. eiro. Līdz ar to uzņēmuma samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs no 0,91 tūkst. eiro 2016.gadā pieaudzis līdz 5,00 tūkst. eiro pērn, bet valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – no 1,51 tūkst. eiro līdz 7,54 tūkst. eiro.

Pagājušajā gadā bijuši astoņi uzņēmumi, kuri nodarbinājuši vienu darbinieku. To vidū ir gan jau pieminētā SIA “Suņu būda”, gan Jūlijai Stepaņenko piederošais SIA “Wave media”, Ivana Klementjeva SIA firma “Brāļi Klementjevi”, gan Andrim Morozovam piederošais SIA “Agent Arsenal.eu” un citi.

Pētījums sagatavots, balstoties uz vispārpieejamu informāciju, kas iegūta no LR Uzņēmumu reģistra, kā arī no Centrālās vēlēšanu komisijas, Valsts ieņēmumu dienesta un LR Saeimas mājas lapās publicētās informācijas.

Indra Urtāne, “Lursoft”

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Draugs

Valdis Klanozols ir psihopāts! Rezēju kā viņš iespēra kucēnam. Kad aizrādīju, kliedza ar putām uzlūpām, ka tā viņš audzinot suni.

pirms 17 dienām, 2019.07.05 23:40

Uzņēmējdarbība