Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jelgavas Biznesa inkubatorā no augiem, dārzeņiem un ogām top pozitīvā pārtika (FOTO)

Ilva Kavicka un Līga Kleina ir divas jaunas uzņēmējas, kuras pirms dažiem gadiem sāka savu uzņēmējdarbību un izveidoja katra savu zīmolu. Līga – preču zīmi “Abra”, Ilva – “Kalnup”, taču pagājušā gada rudenī abas nolēma apvienot idejas un spēkus, izveidojot kopēju uzņēmumu, kuram dots nosaukums SIA “Positive Foods”.

Uzņēmums darbojas Jelgavas Biznesa inkubatorā. “Zīmoli turpina dzīvot, bet uzņēmums ir viens,” skaidro Ilva. Jaunā uzņēmuma nosaukumu var tulkot kā “pozitīvā pārtika”, un tā devīze ir “Dabas spēks enerģiskai dzīvei”.

Dārzeņu bumbas un augu pulveri
Ar zīmolu “Kalnup” tiek ražotas dārzeņu bumbas – veselīgas un garšīgas dārzeņu konfektes gan ikdienai, gan svētkiem. Dārzeņu bumbas ir īpašas ar to, ka satur daudz dārzeņu un tām nav pievienots cukurs. Tās ir simtprocentīgi dabīgs produkts, kas nesatur glutēnu, ir labs šķiedrvielu avots, piemērotas vegāniem. Pašlaik tiek ražotas biešu, burkānu un kabaču bumbas.

Tāpat ar zīmolu “Kalnup” top zaļie pulveri – gārsas, nātru, smiltsērkšķu lapu un upeņu lapu. “Tas ir ērts veids, kā ēdienkarti papildināt ar augu valsts produktiem, ja ikdienā nesanāk iekļaut uzturā pietiekami daudz augļu un dārzeņu. Pulveri ir labs vitamīnu, minerālvielu un šķiedrvielu avots, palīdz saglabāt optimālu ķermeņa pH,” lasāms uzņēmuma produktu bukletā, turklāt augi ievākti Latvijas laukos tīrā vidē, saudzīgi kaltēti gaisa plūsmā, neizmantojot karstumu.

Nātru un smiltsērkšķu lapu pulveri ir bagāti ar dzelzi, un pavasarī, kad organisms noguris, tas ir labs veids, kā bagātināt uzturu. Nātru pulveri var izmantot arī zaļā sviesta pagatavošanai. Savukārt upeņu jauno lapiņu pulveri iegādājušies restorāni, jo tam ir stiprāks aromāts nekā ogām un to var izmantot desertos un kūkās, stāsta Ilva.

“Kaltēto augu pulverus ziemā iespējams izmantot smūtiju gatavošanā vai tāpat pievienot ēdienam, kā arī pārkaisīt pāri kā zaļumus,” turpina Ilva. Lai saražotu, piemēram, 50 gramu nātru pulvera paciņu, nepieciešams savākt palielu klēpi zaļās masas. Nātres Ilva vāc savā lauku saimniecībā Auces novada Bēnes pagastā. No šī gada saimniecībā plānots audzēt arī dārzeņus, ko izmantot produktu ražošanā. Taču savu biznesu abas jaunās uzņēmējas sākušas dzīvokļos kā mājražotājas.

Ideja rodas, domājot par bērniem
Mājražotāju statusu veselīgo produktu ražotājas ir saglabājušas jo­projām, jo to ražošanā netiek izmantotas industriālas iekārtas. Ražotne atrodas turpat Ilvas lauku saimniecībā pielāgotās dzīvojamajās telpās un atbilst visām mājražošanai izvirzītajām prasībām. Liela daļa joprojām ir roku darbs, uzsver Līga.

Dārzeņu bumbas gan tiek ražotas ar iekārtu palīdzību, jo Ilva uzrakstījusi projektu un saņēmusi ES finansējumu. Arī lielā žāvētava drīzāk pieskaitāma pie rūpnieciskām iekārtām. Marmelādes konfektēm pasūtīta griešanas iekārta, jo līdz šim konfekšu kvadrātiņi tapuši ar rokām.

Kā no milzīga, sulīga kabača var iegūt mazas dārzeņu bumbiņas? Ilva stāsta, ka kabacis – tie ir 90 procenti ūdens un vispirms tas ir jāatdala, saudzīgi izkaltējot. Atlikums tiek saberzts pulverī, ko tālāk izmanto dārzeņu bumbu gatavošanā.

Bet kā radusies šāda biznesa ideja? Izrādās, ideja izauklēta, domājot par bērniem un to, ka jāizmanto Latvijas resursi, kas ir pieejami un lēti, it kā pierasti, bet ne vienmēr novērtēti. Kurš gan nezina, ka bērniem garšo saldumi, taču Ilva vēlējusies nevis vienkārši ražot saldumus, bet gan saldumus ar pievienoto vērtību.

“Manuprāt, šie saldumi ir īstas vitamīnu bumbas, tas ir vērtīgs našķis,” teic Ilva. Abas zaļo produktu ražotājas piekrīt, ka katram viņu produktam “apakšā ir sava filozofija”. To izgatavošanā daļēji tiek izmantotas bioloģiski audzētas sastāvdaļas, un arī lauku saimniecībā nākotnē plānots saimniekot pēc bioloģiskajiem principiem.

Dārzeņu bumbas radušās mājas apstākļos, eksperimentējot un testējot, rīkojot degustācijas un jautājot bērniem – gan saviem, gan tiem, kuri apmeklē tirdziņus. Tas nav bijis viegli, jo bērniem, kā zināms, ne visai garšo dārzeņi un viņi ir uzmanīgi pret visu, kas šķiet aizdomīgs un nesaprotams. Taču laika gaitā, salāgojot garšas, jaunās uzņēmējas nonākušas līdz tādam rezultātam, kāds tas ir šobrīd, un tagad bērni šīs konfektes ēd labprāt, turpina Ilva, kurai savs bizness ir divus gadus.

Ilva ir beigusi Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas fakultāti, tad strādājusi lielā un pazīstamā būvniecības uzņēmumā, un darbs viņai paticis. Taču pienācis brīdis, kad vēlējusies nodarboties ar to, kas sirdij tuvs, un tā ir pārtikas joma. Sākts ar kaltēto augu pulveriem – tie gatavoti mājās un lietoti ģimenē. Palēnām hobijs pāraudzis biznesā. Pašmācības ceļā un kursos Ilva apguvusi ar pārtiku saistītās zināšanas.

Nātru, ogu konfektes un sēklu krekeri
Savukārt ar zīmolu “Abra” top sēklu krekeri. Tas ir veselīgs našķis, kas izgatavots tikai no dažādām sēkliņām un žāvētiem augļiem. Krekeriem nav pievienots cukurs, un tie nesatur glutēnu. Ir gan saldie, gan sāļie krekeri. Saldums tiek iegūts ar datelēm, rozīnēm un citiem žāvētajiem augļiem. Sāļie krekeri top no piecu veidu sēklām, un tiem tiek pievienots Himalaju sāls.

“Abra” ražo arī nātru un ogu konfektes. Marmelādes ir izgatavotas no vietējām ogām, augļiem vai to sulām, nesatur krāsvielas un konservantus. Ir pīlādžu marmelāde ar veselām ogām, smiltsērkšķu konfektes ar sēkliņām un dzērveņu konfektes ar rīvētām ogām. Tiek izgatavotas arī upeņu un cidoniju konfektes ar dažādām piedevām.

Līgas stāsts ir citāds, taču arī viņai pārtikas joma ir sirdij tuva. Savulaik vēlējusies studēt Latvijas Lauksaimniecības universitātē pārtikas tehnoloģiju, taču aizgājusi uz Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāti. Kādu laiku pastrādājusi specialitātē, Līga sapratusi, ka tas nav tas, ko viņa gribētu darīt visu mūžu.

Pirms diviem gadiem abu uzņēmēju radītie produkti – nātru konfektes un nātru pulveris – guvuši atzinību izstādē “Riga Food”, kur atzīti par inovatīviem produktiem. Turpretī dārzeņu bumbas pērn uzvarējušas konkursa “Laukiem būt” nominācijā par pievienotās vērtības radīšanu. 

Lai pārietu nākamajā līmenī, izveido SIA 
“Sapratām, ka gribam pāriet nākamajā līmenī un strādāt nopietnā mērogā. Vienam grūti...” teic Līga. Savukārt Ilva stāsta, ka sākumā strādājusi kā pašnodarbinātā persona, tad iestājusies biznesa inkubatorā, bet SIA izveide bijis loģisks solis.

Jomas un pienākumi jaunajā uzņēmumā pagaidām nav precīzi sadalīti, jo “viss ir procesā, vēl taustāmies” – jomu sadale ietilpst tuvākā laika plānos. Perspektīvā ir arī sadarbība ar LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes zinātniecēm jaunu produktu izstrādē.

Arī produkcijas eksports iekļauts nākotnes plānos, bet pagaidām ārpus Latvijas abu uzņēmēju ražotā produkcija vēl nav nopērkama. To var iegādāties dažādos tirdziņos, ekoveikalos un “Rimi” “Klēts” stendos, kā arī internetveikalos svaigi.lv un savi.lv. Uzņēmums atrodams arī sociālajā tīklā “Facebook”.

Abu jauno uzņēmēju ikdiena paiet, savācot un izvadājot pasūtījumus pa veikaliem. Lai nosūtītu preci uz veikaliem citās pilsētās, tiek izmantoti arī pakomāti. Veselīgie produkti ceļo uz veikaliem Ogrē, Saldū, Brocēnos, Talsos, Madonā, Ādažos, Rīgā un citur.

Atbalsta zaļo dzīvesveidu un dabīgu pārtiku
Uz jautājumu, vai uzņēmējas ir veģetārietes vai vegānes, viņas atbild noliedzoši, taču atzīst, ka ir zaļā dzīvesveida piekritējas un atbalstītājas. Līga uzturā nelieto cukuru un glutēnu. Viņa piekrīt, ka bezglutēna produkti ir tirgus tendence un arī dzīves nepieciešamība, jo tagad daudziem ir glutēna nepanesamība: “Mūsdienu industriālā pārtika bez sekām neatstāj, un cilvēki ir spiesti domāt par savu uzturu.”

Līga ikvienam iesaka maksimāli izvairīties no pārstrādātas lielveikalu pārtikas, jo tā ir tik pārveidota, ka mūsu organisms nesaprot, ko ar to darīt, un tā arī rodas autoimūnās saslimšanas. Tāpēc uzturā, cik vien iespējams, ieteicams lietot zemnieku audzētus un ražotus produktus.

Klientu atsauksmes par jauno uzņēmēju radītajiem produktiem pārsvarā ir labas, taču, tā kā tiek piedāvātas divas produktu līnijas, klienti atšķiras – tiem, kam interesē “Abras” produkti, mazāku interesi raisa “Kalnup”, un otrādi. Ir cilvēki, kuriem svarīgi, lai produkts būtu veselīgs, un ir tādi, kuriem tas nav tik būtiski, – ka tikai labi garšo.

Visinteresantākās pircējiem šķiet nātru konfektes. “Lielākais kompliments, kuru esmu saņēmusi, – man piezvanīja kāds vīrietis un atzina, ka nekad neko tik garšīgu neesot ēdis, un jautāja, vai varot dabūt vēl,” atceras Ilva.

Abas uzņēmējas vēlas pateikties par atbalstu tiem cilvēkiem, kuri viņām ir palīdzējuši sākt savu biznesu. Pirmo atbalstu Ilva, kura bija aizgājusi no algota darba un kļuvusi par bezdarbnieci, saņēmusi no Nodarbinātības valsts aģentūras programmas uzņēmējdarbības uzsākšanai. No šīs pro­grammas iegūts pirmais starta finansējums. Lielu paldies Ilva vēlas teikt arī Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra Uzņēmējdarbības atbalsta nodaļas vadītājai Līgai Miķelsonei, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālistiem un lauku konsultantiem par atbalstu un kursos gūtajām zināšanām, kā arī, protams, Jelgavas Biznesa inkubatoram.


Foto: Raitis Puriņš

Pievieno komentāru

Uzņēmējdarbība