Tuvojas gadu mija, un tas ir laiks, kad mēs vairāk sveram un vērtējam aizvadītā gada ieguvumus, atklājumus, meklējumu rezultātus, jaunatrastus vārdus un atziņas. Man tuvākie un rītdienā līdzpaņemamie vārdi Jaunajā gadā būs: «Kas pagātni vētī, nākotni svētī.» Tos es saņēmu no novadpētnieka, padomju varas represēta rakstnieka Žaņa Skudras grāmatas «No saviem vārdiem neatsakos».

Ābeļziedu sniegs dārzā, ievu ziedēšanas dienas un lakstīgalu naktis, Jelgavas pilsētas svētku tuvums – visskaistākais gadalaiks, un tieši šajā brīdī es eju pie savas pilsētas lasītājiem ar jaunu grāmatiņu «Projekts «Lielās blēņas»». 

Pirms vairākiem gadiem draugi man uzdāvināja «Gaišo domu kalendāru». Joprojām mēdzu ar to spēlēties. Dažreiz rītos, vakaros vai dienas vidū, sākot kādu darbu, rakstot vēstuli, atšķiru uz labu laimi, vienalga, kurā vietā un paklausos, ko tas man saka. Šodien, kad esmu nolēmusi atkal tikties ar lasītājiem, mani uzrunā vārdi: «Sakārto savas domas un ienes visā skaidrību.» Par ko? Par latviešu valodu.