Ar bērnu istabām galvenā problēma ir apvienot guļamvietu, garderobi, spēļu/mācību telpu vienā. Otra problēma: bērnam augot, mainās prasības pret iekārtojumu. Mazajam vajag lielu spēļu laukumu uz grīdas, bet, vēlāk, skolniekam – darba galdu ar krēslu un vairāk plauktus. Trešā: bērns kļūst lielāks, tāpēc īpaši prasmīgie plānotāji dod priekšroku moduļu tipa un maināmu izmēru mēbelēm. Ceturtā problēma ir bērnu skaits istabā, bet pēdējā – bērnu dzimums. Šis raksts būs kā pārbaudes saraksts ar padomiem, kā labāk iekārtot viena vai vairāku skolēnu istabu.lasīt tālāk...

Veicot ierastās ikdienas lietas, mēs pat neiedomājamies, ka savulaik cilvēkiem nebija tādu darbarīku un palīgmateriālu, kādi pieejami mūsdienās. Šķēres, grābeklis, sērkociņi, rīve, āmurs, līmlente – kā gan bez tiem varēja iztikt? Tā vien liekas, ka darbarīki radušies vienlaicīgi ar pasauli – par tik pierastu un neatņemamu dzīves sastāvdaļu tie ir kļuvuši. Taču kā ir patiesībā? Vai alu cilvēks rokā turēja tādu pašu āmuru kā mēs? Vai tas gudrinieks, kurš uzmontēja rīvi, pie reizes radīja arī plāksteri? Kuram cilvēkam mēs varam pateikties par līmlentes ieviešanu? lasīt tālāk...

Ja mājās aug mazs ķipars, vecākiem jau laikus būtu jāpadomā par viņa izklaidēm svaigā gaisā. Tas nekas, ka vēl nerunā! Tiklīdz iemācīsies, tūļiņ prasīs pēc spainīša, lāpstiņas un smilšu kastes. Ar smiltiņām vien visdrīzāk būs par maz – pilnvērtīgai bērna attīstībai vajadzīgi dažādi elementi, pa kuriem kāpt, līst, šļūkt un citādi izpaust savu pāri malām plūstošo enerģiju.lasīt tālāk...

Kas Jāņos ir galvenais? Protams, ka ugunskurs! Ap to pulcējas visi – sportiskie pāri lēcēji, līgodziesmu zinātāji, odu nogurdinātie, sasildīties gribētāji, izsalkušie desiņu cepēji un sapņotāji, kas vienkārši vēlas paskatīties uguns mēļu rotaļās. Ja svētki tiek svinēti ārpus savas privātās teritorijas robežām, jārēķinās, ka ne visur ir atļauts degt Jāņuguni. Tāpēc pirms dodies līgot, nepažēlo pāris minūtes sava laika - iepazīsties ar izvēlētās vietas aizsardzības un izmantošanas noteikumiem! lasīt tālāk...

Lai cik pārliecināts pilsētmīlis būtu cilvēks, agrāk vai vēlāk ikvienam no mums prātā uzaust doma “Es zinu, ka kādreiz man dārziņš būs”... Kaut vai niecīgs zemes pleķītis pie loga, kurā “ziedēs tik rozes” un varbūt kāds daiļš košumkrūms. Nu gribas taču reizi gadā uzrīkot dārza svētkus un aicināt pie sevis draudzenes uz tējas pēcpusdienām peoniju krūma paēnā! Vai iekarināt šūpuļtīklu blakus vissmaržīgākajam jasmīnam, kurā vītero lakstīgala, un pēc nogurdinošas darba dienas veldzēties kāda lubenes varoņa attiecību līkločos.

Šoreiz daži padomi tiem, kam nav ne laika, ne vēlēšanās caurām dienām rušināties pa dobēm un apčubināt zaļumus, tomēr mazmazītiņu dārziņu, kur piesiet aci un sirdi, kārojas.lasīt tālāk...

Pavasaris atnāca tik ātri, ka šī gada bargo ziemu un vēl nesen visapkārt esošo sniegu izdevās aizmirst vienā mirklī. Tagad atkal jaunas rūpes klāt, bet, ticiet man, daudz patīkamākas par sniega šķūrēšanu vai cīņu ar dubļiem.lasīt tālāk...

Kā katru gadu, martā organizācija labserviss.lv organizē akciju „Uzslavē labu servisu!”, un šajā pasākumā piedalās arī mana darba vieta - „K-rauta”. Šogad akcijā piedalās aptuveni 50 uzņēmumi no visas Latvijas. Tas nozīmē, ka aizvien vairāk komersantu spēj novērtēt, manuprāt, pašu svarīgāko uzņēmējdarbības faktoru – izcilu klientu apkalpošanu.lasīt tālāk...

Tā vien šķiet, ka ziema šogad neatkāpsies. Piektdien sākās jau trešais lielais šī gada snigšanas cēliens. Respektīvi, snieg tā, ka, ja grib ietves un brauktuves saglabāt izbraucamas un izstaigājamas, sniegs vai nu jāšķūrē visu laiku, vai arī jāliekas mierā un jāgaida snigšanas beigas. Ja atceramies, tad iepriekšējais sniega uzbrukums bija pirms divām nedēļām – 1.februārī, kad visvairāk cieta Rīga, bet arī mums Zemgalē cīņai ar sniega sekām darba pietika. Cik atceros, tad sniegs un sals pastāvīgi turas kopš aizgājuša gada 13. decembra. Tā, šķiet, nav bijis ļoti ilgi.lasīt tālāk...

Jaunais gads ir atnācis, visi svētki – gan kristīgie, gan pareizticīgie – aizvadīti. Tagad atliek pildīt apņemšanās, kuras, kā ierasts, esam apņēmušies katra jauna gada sākumā.
Gads Jelgavā, šķiet, sācies optimistiski. Pirms dažām dienām pilsētas pašvaldība apbalvoja tos pilsētniekus un uzņēmējus, kuri aizvadīto ziemassvētku un jaungada laikā bija viskrāšņāk izrotājuši un izgaismojuši savu namu fasādes, balkonus un lodžijas. Acīmredzot par spīti grūtajiem laikiem cilvēki rūpējas par svētku noskaņu, ja reiz ir ko apbalvot.lasīt tālāk...

Gads iet uz beigām un es, kā jau daudzi citi cilvēki, domāju par lietām ko jaunajā gadā uzsākt, ko izbeigt, ko uzlabot un pilnveidot. Tā sakot, pārdomas par aizejošo un jaunas skaistas apņemšanās. Kā jau katru gadu. Tomēr šī gada pavadīšana ir tā kā nedaudz īpaša, jo turpmākais gads beigsies ar divciparu skaitli. Reizē ar 2009. gadu pavadām arī 21. gadsimta pirmo dekādi. Tādejādi ir vairāk uz ko atskatīties.lasīt tālāk...