Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ar īpašu humoru deju svētkos

Sestdien vidējās paaudzes deju kolektīvs «Mārtiņš» dodas ceļā uz Rīgu, lai iejuktu dziesmu un deju svētku dalībnieku rindās. Ceturtdienas vakarā notika pēdējais mēģinājums, ko apmeklēja arī «Ziņas».

3.jūlija vakarā Lielplatones kultūras namā deju kolektīva vadītāja Lāsma Ivanova «Mārtiņam» deva beidzamās norādes pirms lielās dancošanas tūres. Dejotāju vidū valda svētku noskaņa - mēģinājuma sākumā tiek sveikts gaviļnieks. Viņu rindās ir Imants, kuram 1.jūlijā bijusi vārdadiena. Pēc sabučošanās un ziedu pasniegšanas puiši un meitas sāk vieglu teciņu soli pretī deju svētkiem.Pusmūžs pavadīts dejojot«Mārtiņs» radās 1984.gada novembrī, kad pēc toreizējās kultūras darbinieces Ņinas Neimanes iniciatīvas tika izveidots jauniešu deju kolektīvs. Par galveno tā cilvēku izraudzījās Lāsmu Ivanovu - tādējādi dejotāji tika pie vadītājas, kas savus pienākumus godam pilda vēl šodien.Gāja laiks, bet kolektīvs turpināja dejot. Nosvinēja piecu gadu jubileju, desmit. Nākamgad «Mārtiņam» apritēs jau divdesmit piektais gads. «Ņemot vērā, ka vairāki kolektīva dalībnieki jau sasnieguši vai drīz sasniegs 50 gadu vecumu, sanāk, ka dejojot aizvadīts gandrīz pusmūžs,» stāsta Lāsma.Kopā no pirmsākumiemPatlaban kolektīvā dejo 18 cilvēki jeb deviņi pāri. Laika gaitā dejotāji mainījušies - vieni iestājas, citi aiziet, bet lielākā daļa dalībnieku dejo vairāk nekā 15 gadu. Dejotājs Uldis teic, ka «Mārtiņš» varētu būt viens no tiem fenomenālajiem kolektīviem, kam ir nemainīgs pamatsastāvs ļoti ilgu laiku. Par īsteniem veterāniem var nosaukt Māri Launagu, Ivaru Launagu, Uldi Bitēnu, Astru Bitēnu un Juri Reinvaldu - viņi kolektīvā deju soļus spēruši jau pirmajās dienās.Savs īpašais humorsJaunu seju parādīšanās kolektīvā ir reta parādība, un, ja arī pa reizei kāds tiek uzņemts, tam priekšā ir smags pārbaudījums - savas humora izjūtas adaptēšana «Mārtiņa» apstākļiem.«Iekļauties mūsu rindās ir grūti,» stāsta dejotāji. «Lieta tāda, ka pie mums valda smagais humors - tiešām ļoti smags, ko cilvēkam no malas grūti saprast. Ja pienācējs spēj ielēkt tajā vilcienā, tad viss ir kārtībā, bet, ja ne, - paliek maliņā un pēc laika aiziet. Arī citu kolektīvu dalībnieki, ar ko sanācis kopā dejot, ne vienu vien reizi skatījušies šķībi. Ar tiem, kas mūs pazīst, nav vairs problēmu - saprot, ko nozīmē «Mārtiņš».»Publika raibu raibāCitu kolektīvu vidū «Mārtiņš» izceļas ne vien ar dejotprasmi, bet arī interesanto dalībnieku sastāvu. Viņu vidū divu pagastu priekšsēdētāji, kultūras nama vadītāja un citu sabiedrībā zināmu amatu pildītāji. Turklāt dejotāji uz mēģinājumiem brauc no malu malām - Vilces, Elejas, Lielplatones, Jelgavas, bet kolektīva vadītāja jau 11 gadu divas reizes nedēļā mēro ceļu no Babītes.Dzīve pakārtota dejām«Dejošana - tas ir mūsu dzīvesveids jau 24 gadus. Bez tās vairs nevar dzīvot - pierasts,» stāsta Astra. «Ar šā hobija palīdzību uzturam sevi fiziskajā formā, kas zina, cik izplūdušas būtu, ja nedejotu,» viņa smejas.«Jā, fiziskā piepūle uztur veselību, » piekrīt Velga...Plašāk par deju kolektīvu «Mārtiņš» lasiet sestdienas, 5.jūlija, «Zemgales Ziņās».

Pievieno komentāru

Citas ziņas