Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ar izglītību un pieredzi atgriežas Jelgavā 2

«Jau kopš bērnības mums ar māsu Gitu, kas kļuvusi par stomatoloģi, jautājumā par profesiju, šķiet, nebija izvēles. Jau šūpulī bija ielikts, ka būsim dakteres. Mamma Ligita Pavliņa strādāja par laboratorijas vadītāju Jelgavas slimnīcā,» stāsta jaunā endokrinoloģe Inese Pavliņa, liekot noprast, ka profesijas izvēlē nav pat bijis variantu.

Trijos gados viens kavējumsInese labi apzinās, ka viņas Latvijā gūtajai izglītībai, pieredzei, amata prasmei ir vērtība arī tālu aiz tās robežām. Liela daļa studiju biedru strādā rietumvalstīs, kur ārstu privātprakšu kabineti parasti meklējami pilsētu skaistākajos, dārgākajos rajonos. Arī Inese nav pārliecināta, ka paliks Latvijā, taču vismaz pagaidām viņa šeit strādā.«Mans vidusskolas laiks mācību slodzes ziņā bija nežēlīgs, taču mēs ar māsu to izturējām. Lai būtu drošākas, ka tiksim studēt Rīgas Stradiņa universitātē, kur deviņdesmito gadu vidū bija liels reflektantu konkurss, pēc pamatskolas beigšanas pārgājām uz Rīgas 49.vidusskolu, kas specializējas ķīmijas - bioloģijas novirzienā. Tur tika rīkotas ieskaites, kolokviji gluži kā augstskolā. Tiem, kuri nebija iemācījušies un pārbaudes darbus nācās veikt atkārtoti, vajadzēja maksāt. Mācības sākās pulksten pusastoņos no rīta. No Jelgavas izbraucu ap sešiem. Vidusskolas laikā skolu nokavēju vienu reizi. Tas bija puteņa dēļ,» atceras Inese. Tikai ne endokrinoloģija!Mērķtiecīgais darbs attaisnojās. Augstskolas iestājeksāmenu ķīmijā reflektante nokārtoja uz desmit. Palīdzēja arī sagatavošanās kursi, kas Rīgas Stradiņa universitātē notika divas reizes nedēļā.Mācoties rezidentūrā, Inese ārpus kārtas saņēma atļauju strādāt - viņu uzaicināja pirmā kursa studentiem lasīt lekcijas anatomijā. Rezultāti bija labi, tomēr akadēmiskā karjera jauno ārsti nevilināja. Pēc trim gadiem aktualizējās jautājums par tālāko specializēšanos, un tad jauno kolēģi uzrunāja Latvijas Diabēta asociācijas prezidents ārsts Ingvars Rasa: «Kāpēc tu nenāc uz endokrinoloģiju? Šādu ārstu ir ļoti maz.» Inese atbildēja, ka viņa varētu iemācīties visu, tikai ne endokrinoloģiju, kas šķiet ļoti sarežģīta...Par jaunās ārstes pievēršanos endokrinoloģijai, izglītošanās gaitām un skatījumu uz mūsu valstī pastāvošajām problēmām medicīnā lasiet piektdienas, 24.oktobra, «Zemgales Ziņās».

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Gunta

Bezgala patīkama daktere!Bez profesionālās pieejas un zināšanām ārstēties palīdz jaunās ārstes sirsnība,humors,optimisms.Paldies!

pirms 9 gadiem, 2008.10.25 17:47

Citas ziņas