Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Atmiņu saglabāšanas amatnieks 1

Ja kādam Jelgavā nepieciešams izgatavot fotogrāfijas, iemūžināt sevi svarīgam dokumentam vai atmiņām par jauku dzīves notikumu, nereti sarunās izskan, ka to var izdarīt «pie Edžus».

Grūti pateikt, vai šo «iesauku» fotosalons «Jelgavas foto» ieguvis tā īpašnieka Eduarda Kapšas dēļ vai arī tāpēc, ka atrodas Sudrabu Edžus ielā, taču gadu gaitā šis apzīmējums kļuvis par sava veida kvalitātes zīmogu.Šķiet, lielāko piepildījumu dzīvē sniedz spēja apvienot aizraušanos ar darbu, bet, ja no tā vēl izveidojas bizness, ar ko iespējams uzturēt ģimeni, to droši var saukt par veiksmes stāstu.Pērnā gada nogalē, apaļā dzīves jubilejā atskatoties uz laiku, kas aizvadīts vienā no reālistiskākajām mākslas nozarēm - fotogrāfijā, E.Kapša atzina: «Es sevi par veiksminieku neuzskatu. Par tādu var dēvēt to, kuram nauda uzkrīt uz galvas no skaidrām debesīm. Man aiz visa stāv grūts darbs.» No pirmās pases līdz saimniekamEduards darbošanos fotosalonā neuzskata par tipisku uzņēmējdarbību, tā drīzāk ir amatniecība, ne velti daudzi fotogrāfus saucot par «baigiem māksliniekiem». Tajā pašā laikā jau vairāk nekā 15 gadu viņš centies panākt ne tikai klientu apmierinātību ar pakalpojumiem, bet arī sekot līdzi jaunākajām tendencēm foto jomā, piemēram, pirmais Jelgavā iegādājoties augstas klases fotogrāfiju kopēšanas iekārtu.«Jelgavas foto», kura vēsture mērāma jau daudzos gadus desmitos, bija lemts kļūt par tolaik vēl «zaļā» Eduarda likteni. Pēc armijas nobildējies tur savai pirmajai pasei, vēlāk viņš taciņu uz fotosalonu mina arvien biežāk, un mirkļu iemūžināšana no aizraušanās kļuva par profesiju. Nu jau vairāk nekā 15 gadu pagājuši kā saimniekam.«Kad pirmo reizi ienācu šajā salonā kā apakšīrnieks, fotogrāfijas te gatavoja ar rokām. Sāku izmantot jaunu tehniku un ārzemju fotopapīru, tādēļ gatavie produkti kļuva kvalitatīvāki, kas arī piesaistīja klientus,» atminas fotomeistars.Nauda no gaisa nenākTieši kā amatniecības nozare fotosalons eksistē arī tagad. Kādu brīdi licies - nu tik būs, nu tik bizness nesīs lielo «kāpostu», bet ar laiku patētisms patiesās situācijas un arī konkurences dēļ noplacis.«Sākumā domāju: o, varētu vēl kādus desmit veikalus atvērt, bet realitāte ātri vien novilka pie zemes. Tirgus ir tāds, kā ir, nevis bezizmēra. Iespējams, nākotnē, mainoties pakalpojumu cenām, kaut kas arī varētu iet augšup, un vienīgais, kas pilnvērtīgi spēj nodrošināt izdzīvošanu, ir iešana līdzi laikam.»Plašāk par E.Kapšas darba gaitām lasiet ceturtdienas, 3.janvāra, «Zemgales Ziņās».

Pievieno komentāru

Komentāri 1

valija

interesanti -kur var lasīt plašāk šo rakstu, ja 3.janvāra Zemgales Ziņas -arhīvā neparādās???

pirms 9 gadiem, 2008.04.29 10:23

Citas ziņas