Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Desmit kolektīvu virpulī

«Kaut arī ir krīze, ar nepacietību gaidu jauno sezonu. Mani priecē, ka, satiekot uz ielas savus audzēkņus, viņi jautā: «Kad sāksim dejot?»,» stāsta astoņu Jelgavas bērnu un jauniešu centra «Junda» un divu Zaļenieku tautas deju kolektīvu vadītāja Madlēna Bratkus, kura nesen atgriezusies no latviešu dziesmu un deju svētkiem Kanādā. Viņa, kā allaž, ir emociju un ieceru pārpilna.

«Galvenais mērķis bija aizbraukt uz latviešu dziesmu un deju svētkiem Hamiltonā. Pēc ilga laika kaut kur devos nevis kā deju kolektīva vadītāja, bet kā dejotāja līdzi savam vīram, kurš dejo Ozolnieku novada deju kolektīvā «Zemgaļi». Darba dēļ pašai neiznāk kāpt uz skatuves tik bieži, cik vēlētos - nelēkšu taču bērniem pa vidu. Kanādā uzvilku tautas tērpu, piecas dienas piedalījos svētkos, bet pēc tam 12 dienas ceļoju,» stāsta M.Bratkus.Viņasprāt, mūsu dziesmu un deju svētki ir pārāki, un mēs - Latvijas latvieši - ar savu tautas deju varam lepoties, mūsu līmenis ir ļoti augsts, turklāt emocionālais pacēlums ārzemēs nav tik augsts - esam pārāk atšķirīgi no Kanādas, ASV un Īrijas latviešiem. Apmeklēts arī «Čikāgas piecīšu» koncerts, kur parodēts Ušakovs un Šlesers, taču atbraucēji no Latvijas viņu jokus nav sapratuši.M.Bratkus «Jundā» vada septiņas dažāda vecuma bērnu tautas deju grupas, bet šoruden pēc vecāku iniciatīvas gribētos uzņemt vēl vienu. Savukārt Zaļeniekos viņas pārraudzībā ir divi kolektīvi, tā kā kopā nu to būs desmit. Turklāt pamazām jāsāk arī gatavoties visu savu «Jundas» kolektīvu desmit gadu jubilejai, kas būs nākampavasar.««Jundā» par nodarbībām vecāki mēnesī maksā piecu latu dalības maksu. Pieļauju, ka daudzām ģimenēm tas tagad nozīmēs daudz. Tomēr gribu vecākus mudināt - nepadodieties, meklējiet iespējas laist bērnus pulciņos. Nu, nebūs bērnam katrā koncertā jauna kleita, bet vai tāpēc viņš sliktāk dejos vai dziedās? Arī skolās noteikti vajag saglabāt šādus kolektīvus - tie veido mācību iestādes tradīcijas. Nesen internetā komentāros izlasīju kāda vecāka teikto, ka atceltā pēdējā autobusa dēļ bērnam būs jāpamet nodarbības «Jundā». Tas ir tik nožēlojami,» teic deju entuziaste.Viņa gan atzīst - ja būtu viena no nākamgad paredzēto desmito Latvijas Skolēnu dziesmu un deju svētku rīkotājām, tos atceltu, jo «domāju, ka cilvēki, kuru tajos nebūs, teiks: «Mums jau tā nav naudas, bet vēl rīko svētkus!» Un viņiem būs pilnīga taisnība...»M.Bratkus šaubās, vai kolektīvu dalībnieki jutīsies labi, zinot ka, piemēram, lai sarīkotu šo vērienīgo un dārgo pasākumu, pensionāriem no pensijas atņemti vēl trīs procenti? Tāpēc varbūt labāk atlikt svētkus uz diviem trim gadiem - Latvijas dziesmu svētku vēsturē taču bijuši dažādi starplaiki.Bez «dejiskajām» ikdienas nodarbēm deju skolotāja ikdienā saimnieko Aspazijas dzimtajās «Daukšās»? Pēc viņas sacītā, šurp nebrauc tūristi, kuri ciena mietpilsoniskas vērtības.«Pārsteigumu man sagādāja kāda grupa ārzemju latviešu, kuri ieradās ar velosipēdiem un pagalmā uzcēla desmit teltis,» stāsta «Daukšu» saimniece, piebilstot, ka pārsvarā par dzejnieci interesējas vecāka gadagājuma ļaudis, bet rudeņos piesakās daudz skolēnu grupu. Diemžēl šad un tad aizņemtības dēļ dažiem esot jāatsaka, jo jāstrādā, lai nopelnītu iztiku ģimenei, bet no «Daukšām» nekādu ienākumu nav. Arī norādes ceļa galā nav tādēļ, ka te joprojām nav muzeja filiāles, un neviens muzejs arī negrib šo objektu ņemt.«Cilvēki, kas vēlas, Aspazijas mājas atradīs tāpat, bet uzņemt jebkuru, kurš brauc garām, es neesmu gatava, jo pret dzejnieci jūtu lielu atbildību un cieņu,» piebilst M.Bratkus.

Pievieno komentāru

Citas ziņas