Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Divi 22.jūniji Huberta Štekela dzīvē

2010.gada 22.jūnija otrdienas pēcpusdiena Jelgavas lidlaukā. Ap pulksten pusdiviem pa vārtiem aizbrauc smagā firmas «BaltDelAero» automašīna ar skrejceļa plātnēm un autoceltnis, kurš jau vairāk nekā mēnesi veic skrejceļa demontāžu. Tos ceļā sastop smilškrāsas žigulis, kuru vada 87 gadus vecais lidotājs Huberts Štekels. Visi trīs braucēji mierīgi izšķiras. Ir Līgo priekšvakars, kad vai katram gribas sakārtot domas, noskaņoties svētkiem, šodien apraksta «Zemgales Ziņas».

Šajā pašā vietā 1938.gada septembrī H.Štekels, būdams skolēns, aviolidmodelists, bija starp desmit tūkstošiem, kuri piedalījās lidlauka atklāšanā. Pēc valsts neatkarības atjaunošanas, kad lidlauku pilnīgā kārtībā Latvijai atdeva padomju armijas helikopteru daļa, vecais planieristu un lidotāju instruktors H.Štekels tajā darbojas vai katru dienu, viņš ir šā lidlauka dvēsele...Lidotgribošā jaunekļa H.Štekela dzīvē liktenīgs bijis cits 22.jūnijs, proti, 1941.gadā. Torīt sākās divu nezvēru un agrāko sadarbības partneru nežēlīgā nāves kauja – karš, kad nacistiskās Vācijas karaspēks uzbruka komunistiskajai Padomju Savienībai. H.Štekels atceras, ka jau 22.jūnija vakarā virs pilsētas parādījās astoņi vācu bumbvedēji. Tolaik Pils salā divdesmit latviešu planieristi bija tikko beiguši lidojumus. No Jelgavas lidlauka pacēlās krievu lidmašīnas un gar krūmu galiem aizlidoja kur kurā. Neviena neizgāja pretī vāciešiem, kas gan pilsētu nebombardēja, tikai sēja paniku...Jelgavas ūdensvada darbnīcās uzbūvētais autožīrs, ko 1973.gadā kinožurnālā «Padomju Latvija» nejauši, taču ar lielu interesi Jelgavas lidlaukā nofilmēja un plašai publikai parādīja kinorežisors Ansis Epners. Tas bija pēdējais piliens, lai impērijas Valsts drošības komiteja Štekelam aizliegtu lidot. «Labi, ka lidaparātam bija maza degvielas bāka, un mani tieši nevarēja vainot mēģinājumā bēgt uz Zviedriju,» atceras H.Štekels. Priekšpēdējie pilieni šajā kausā bijuši kāda latviešu lidotāja aizbēgšana uz Zviedriju no Glūdas lidlauka un divu trimdas latviešu jaunekļu pārlidojums ar vieglajām lidmašīnām no Zviedrijas uz Rīgu...Plašāk lasiet «Zemgales Ziņu» 26.jūnija numurā.*Drukātas avīzes saturs pieejams arī portālā zz.lv, ko var atrast sadaļā «Avīze» vai spiežot šeit .*Reģistrējoties portālā, tā konta papildināšana iespējama, spiežot šeit .*Tāpat portālā iespējams abonēt avīzi, par ko sīkāka informācija - šeit .

Pievieno komentāru

Citas ziņas