Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dzīve divās valstīs 7

Latvijā maz būs cilvēku, kuram kāds ģimenes loceklis, draugs, rads vai paziņa nestrādātu ārzemēs. Anglija un Īrija kļuvušas par mītnes zemi daudziem tūkstošiem latviešu.

Dace jau trīs gadus nostrādājusi Anglijā, tomēr katru vasaru viņa pavada Latvijā. Viņas mērķis nav palikt Lielbritānijā, bet gan atgriezties, kad bērni būs izskolojušies.«Dodos strādāt uz Angliju»Atminos to brīdi, kad satiku Daci ar bērniem Matīsu un Alīnu veikalā «Rimi» pie majonēzes plauktiem, un uz jautājumu «Kā klājas?» viņa atbildēja, ka esot nolēmusi doties strādāt uz Angliju. Nauda firmai samaksāta, un tikai jāgaida, kad varēs doties ceļā. Daces sejā mijās nedrošība ar cerību, ka viss būs labi. Viņa bija paņēmusi kredītu un nopirkusi māju ļoti bēdīgā stāvoklī, kas steidzami jāremontē. Salīdzinot ar šā brīža cenām, pirkums bija lēts, bet nopelnīt kredīta atdošanai un mājas remontam 2005.gadā nebija iespējams, pat strādājot četrās darbavietās. Dace bija skolotāja 4.pamatskolā un 2.sanatorijas internātskolā, kā arī vadīja deju kolektīvus - Aizupes skolā un «Ieviņu» Jelgavā. Dace ļoti priecājas par saviem audzināmajiem, kas šogad beiguši 12.klasi un apciemo katru gadu dzimšanas dienā.Viesnīcas vietā - puravu lauksDace atzīstas, ka darbā iekārtošanas firma viņu pārsteigusi nesagatavotu, jo solītais darbs viesnīcā īstenībā izrādījies darbs puravu laukā. Viņa ar draugu sapratusi, ka tam nav gatavojušies, pat piemērota apģērba nav. Darba vadītājs pateicis - ja neiet uz lauka, tad nekādas palikšanas nav. Neko darīt, devušies prom un pirmajam pretimnācējam jautājuši, kur atrast darba centru. Nakti pavadījuši mašīnā, kurā ielaiduši cilvēki, kas strādājuši puravu laukā. Otrajā dienā izdevies sazināties ar kādu sievieti, kas palīdzējusi atrast darbu saldējuma fabrikā. Dace atzīstas, ka izturējusi vienu mēnesi un atbraukusi mājās. Nopietns iemesls bijis arī dziesmu svētki, jo visi viņas vadītie deju kolektīvi izcīnījuši iespēju tajos piedalīties. Vasaru pavadījusi Latvijā, bet rudenī devusies atpakaļ. Vispirms strādājusi kūku fabrikā, bet, kad sākusies sezona, - saldējuma ražotnē. Darbs pie konveijera bijis ļoti vienmuļš. Pirmo gadu viņa rāvusies pa divpadsmit stundām dienā, kā arī brīvdienās, lai tikai sapelnītu kredīta atdošanai un mājas remontam. Dace smejas, ka nekāda karjera neesot iznākusi, jo katru vasaru braukusi uz Latviju, un atgriežoties viss atkal bijis jāsāk no nulles, bet tas jau arī neesot viņas mērķis - tur iesakņoties.Dace stāsta, ka 2006.gada augustā uz Angliju devusies ar bērniem. Bijusi doma, ka gadu vēl pastrādās, bērni apgūs angļu valodu, un 2007.gadā viņi atgriezīsies. Vairāk par Daces Janševskas dzīves un darba līkločiem lasiet sestdienas, 16.augusta, «Zemgales Ziņās».

Pievieno komentāru

Komentāri 7

ave- cik nožēlojams komentārs!
Dace ir mana bijusī klases audzinātāja un es tikai un vienīgi lepojos ar viņu, jo tagad viņa atpūšas un dzīvokā Sieviete, lai arī iesākumā nevienam nav viegli.
Lai veicas, Dacīt :)

Laura

pirms 9 gadiem, 2009.03.24 15:01

Ave

Var jau būt,ka par šo rakstu jāpriecājas,jāpauž sajūsma un jāsūta bučas,bet....latvietis(ja viņš sevi par tādu atzīst)ir un paliek ''***ing imigrant'' citā valstī,ne velti viņus pat taksometra šoferis gan Īrijā,gan Anglijā,gan citur tā sauc...Un, manuprāt,patiešām nožēlojami,ja māte -skolotāja saka,ka Latvijas izglītības iestādēs bērnu var noķengāt,teikt,ka tu nekas neesi....Johaidī,kas tad Tev liek tā skolēnam teikt?
Es uzskatu,ka lepoties ar to,ka sevi un savu ģimeni esi uzkrāvis citas valsts pabalstu sistēmai,dzīvot nabagmājā un cerēt,ka viņsaulē būs labāk...nu piedodiet,to var arī šeit.
Un kurā nabagmājā tiks ievietoti šo ''dižo angļu ''vecvecāki,vai mani nodokļi aizies viņu uzturēšanai???
Nožēlojams ir šis raksts un šis laiks,kas latviešus kā zirgābolus pa pasauli izšķaida.
Un jnobeigumā jāsaka,ka man ir ģimenes bildes no daudz vairākiem ceļojumiem,ne tikai no Londonas un tuvējā puravu lauka.Arī šeit audzē puravus,arī šeit bērni gūst labas zināšanas skolā un galu galā-tikai kosmopolītiem šeit nav mājas.

pirms 9 gadiem, 2008.08.19 21:55

skolotaja

Prieks par Alinu. Vinas centiba , merktieciba paradijas ari macoties muzikas skola. Lai gan vareja redzet ka vinai nemaz tik viegli tie rezultati nenaak. jau taja laika apbrinoju sis toreiz mazas meitenes gribasspeku. atceros vinu ar lielu siltumu un milumu. sveicieni Alina un lai tev dzive tupmak veiksme. Kad pietrukst speka paklausies klasisko muziku-ceru ka kaut kas tomer bus atmina palicis no muzikas literaturas.

pirms 9 gadiem, 2008.08.17 19:00

micro

@Māris
ja mēs nepiedalīsimies starptautisko problēmu risināšanā, kaut vai tik cik 'lielie' mums ļauj, tad drīz vispār būsim par kaut kādu kājslaiķi kaimiņiem.
Cenu pieaugums ir pamatots - pietiek valstij subsidēt un mums cerēt uz kaut kādu piena, medus zemi. Ja Jūsu izprate par labklajību nesniedzas tālāk par pieejamiem līzingiem un kredītiem, tad nekas cits, kā Anglija/Īrija neatliks.
Piekrītu, ka mūsu cenas drīz būs neadekvātas mūsu algām - vismaz lielākam vairumam, bet ražotāja motivācija ir nopelnīt, cik?, tik cik viņš vēlas, turklāt, ja nav konkurence, tad ... tad ir tas, kas ir LV.
Jo vairāk es redzu un dzirdu, kā darba spēks (lielākais vairums) LV uzvedās - tas ir SLINKS un nekvalificēts veikt sarežģītus darbus. Savukārt tie, kas tiešām cenšas un ir ieinteresēti ilgtspējībā - viņi grozās.
Agrāk pirtī veči runāja par BMW, mājām, ceļojumiem, tagad - banka nedod līzingus, mīļākā vairs ar nevar paņemt jaunu kredītu, utt. Bezmaksas naudas nav!!!

Ir vēl viens domu grauds - iepriekšējos gados LV bija vērojama galvu reibinoša izaugsme. Mēs varam sist sev pret krūti un teikt: "Mēs vareni. Mēs protam strādāt un labi pelnīt. Būs treknie gadi." Bet, ja tā padomā, tad vai tiešām šai attīstībai pamatā bija mūsu darbs? Ja tas ir tā, tad mums jau nebūtu problēmas to atkārtot, vai ne? Bet atbilde jau ir acīmredzama - ne jau mēs to attīstību veidojām, bet gan investoru naudiņa, un tagad laiks to atmaksāt!

Vēl viens piemērs - latviešu sieviešu basketbola komanda. Iepriekš viņām bija viens liels sasniegums, neatceros kāds, bet kaut kāda 2. vieta, laikam. Lai arī kā, šogad uz viņām lika lielas cerības ... bet varbūt toreiz viņām vienkārši paveicās un viņu profesionalitāte ir tālu no vajadzīgās??? Tagad Olimpiskās spēlēs redzam, ka ir tas otrais variants. Profisionālis ir profosionālis tikai tad, ja viņa sneigums stipri nemainās, mainoties apkārtējiem nosacījumiem.

Tā ka varbūt beidzot pietiks vainot citu mūsu problēmās un sāksim beidzot MĀCĪTIES un STRĀDĀT PAŠI!!!
Avīzei ieteikums - vairāk rakstīt par pašmāju sasniegumiem un veiksmēm, lai te palikušiem, kāds saulesstariņs ar tiek - bet, pag, šaize jau tāda, ka tādi raksti ietilptu vienā numurā ... ā, un vēl, neveiksme pārdodas labāk kā veiksme. ;)

pirms 9 gadiem, 2008.08.17 13:42

Dace

Paldies! Bet... ne jau materiālais dzīvē ir svarīgākais!!! Kur tad paliek radi un draugi??? un tomēr dzimtā zeme???

pirms 9 gadiem, 2008.08.17 01:34

Māris

Gribēju pateikt "malacis", bet... Jocīgā! Vai tad var būt šaubas, ka jāiesakņojas?! Te nekas labs jūs negaida, vēl vairāk iet uz slikto pusi - palasiet, piem., par siltuma tarifiem. Un vēl lienam iekšā starptautiskajās problēmās...

pirms 9 gadiem, 2008.08.16 13:38

Citas ziņas