Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Floristika ir dzīvesveids

Kad vasaras košumā priecē ziedošo puķu skaistums, liela rosība ir floristiem, jo klāt kāzu, kristību un citu svētku laiks.

Viņiem jāsteidz sagādāt skaistus un mīļus pušķīšus, rotājumus mašīnām un telpām, lai lielais notikums būtu neaizmirstams un krāšņs. Meistardarbnīcas «Grieta» floristei Ievai Ģērmanei interese par ziediem bijusi kopš bērnības.«Visvairāk man patika skatīties, kā puķīte no maza knipucīša izaug par skaistu ziediņu,» viņa atceras. «Skatoties dažādus žurnālus un grāmatas, nagi niez, kaut ko gribas darīt, vienalga sanāk vai nesanāk.» Kamēr citi kaplēja bietesLai gan pēc izglītības Ieva ir dārzniece, to, ka viņa kļūs par floristi, zinājusi jau sen. «Kad citi gāja kaplēt bietes, es jozu uz siltumnīcu. Daudz nopelnīt nevarēja, bet tomēr kaut kas vilināja uz turieni,» atceras ziedu māksliniece.Latvijā florista izglītību piedāvā apgūt Bulduru Dārzkopības vidusskolā, bet daudz kur var izmācīties šā aroda kursos. Arī meistardarbnīcā «Grieta» pie Ievas un viņas kolēģes Ligitas Danenbergas ir iespēja iegūt zeļļa vai meistara diplomu. Tomēr I.Ģērmane uzskata, ka svarīgākais ir tas, ko cilvēks var izdarīt. «Labi, ja ir papīrs, bet tas nav galvenais,» spriež meistare.Rada noskaņuIeva stāsta, ka grūtākais šajā arodā ir sajust materiālu, krāsu, kā arī cilvēku, kam attiecīgo kompozīciju veido. Floristi rada noskaņu un sajūtas. «Cilvēki ir dažādi. Ir skrejošie, kuri veikalā paķer puķi un neko nedomā par to, un ir tie, kuriem vajag no A līdz Z piedomāt pie mazākajiem sīkumiem. Un tas nav tikai pušķīšos, bet arī kāzu interjerā, kristībās un citos,» teic speciāliste.Diemžēl florists kāzās nereti ir pēdējais «piesitiens». Pirmais ir kleita, rotas, un tikai tad tiek domāts, ko līgava turēs rokās - kas un kāds tas būs. «Brīžiem pat ir «škrobe», ka cilvēki uzskata - ai, kas tad ir puķes? Par ko naudu tērēt?» teic Ieva un atceras spilgtu piemēru, kad reiz «jaunais krievs» pirms laulībām atnācis pasūtīt pušķīti. «Es viņam prasu, kādā krāsā jūsu līgavai ir matu krāsa. Jo tas ir ļoti svarīgi, kā viss kopā izskatīsies. Viņš sēž un rausta plecus - nezinu, šķiet, blodīne bija. Tad sapratu, ka viņam ir vienalga,» tā floriste, piebilstot, ka priecē, ja cilvēki nāk ar savu «funktieri», kad zina, ko un kā grib. Runājot par sastrādāšanos ar klientiem, viņa atklāj - jauki, ja jaunajiem ir labas idejas. Turpretī ar veciem ir grūtāk tādēļ, ka viņi kļūst arvien prasīgāki. Arī atkārtoties negribas.Pamana atšķirīgoLai apgūtu floristikas pamatus, nepieciešami vismaz divi gadi. Bet ir jāpraktizējas, piemēram, spirāle - lai puķu kātiņi būtu uz vienu pusi -, ik palaikam jāatkārto. Sarežģīti mēdz būt pušķī iegūt gaisu, jo izveidot blīvu masu nav problēmu. Kā arī ir svarīgi, lai sanāk glīta formiņa. «Floristika ir dzīvesveids. Ja ar to grib nodarboties nopietni, ļoti jāmāk sabalansēt laiks starp ģimeni, draugiem un darbu,...» teic floriste.Vairāk par florista darba niansēm lasiet piektdienas, 1.augusta, «Zemgales Ziņās».

Pievieno komentāru

Citas ziņas