Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Karote jāmeklē pašam

Jauno zemnieku kluba (JZK) birojā Jelgavā, Dobeles ielā, rit rosība - kā jau pārceļoties, kad sava vieta jāatrod katram papīram un dokumentu mapei, kas rūpīgi glabā liecības par īstenotajiem un iecerētajiem projektiem.

Nācās gaidīt rindā, lai ierīkotu internetu, jo šā brīža ekonomiskajā situācijā citas, lētākas telpas meklē daudzi, min JZK izpilddirektore Gunita Atstupena, reāli, bet vienlaikus cerīgi raudzīdamās nākotnē. Organizācijas pirmsākumi meklējami 1991.gadā, kad arī plosījās krīze, bruka iekārta un juka kolhozi.«Labs stimuls, lai jaunie zemnieki apvienotos. Turklāt daži puiši no Latvijas devās tikties ar Eiropas Lauku jauniešu apvienību (Rural Youth Europe), kurā tolaik bija apvienojušās 15 organizācijas, lai paskatītos, ko un kā viņi dara. Radās ideja, ka pie mums arī vajag,» vēsturē atskatās Gunita, piebilzdama, ka Jauno zemnieku kluba pirmā mājvieta līdz 2005.gadam atradās Rīgā, jo NVO apvieno dalībniekus no visas Latvijas.Organizācija saviem dalībniekiem piedāvā ne tikai dažādus projektus un informāciju par aktuālākajiem notikumiem, noteikumiem un izmaiņām likumdošanā, bet arī aktīvi pārstāv jauno zemnieku viedokli, piemēram, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē, kā arī joprojām ir Eiropas Lauku jauniešu apvienības dalībniece.«Esam par zemniekiem!» īsi, bet trāpīgi formulē G.Atstupena, būdama pārliecināta - ja ir gribēšana, atradīsies arī varēšana iet, darīt un cīnīties par savām tiesībām, īpaši šajos saspringtajos ekonomiskajos apstākļos. «Situācija lauksaimniecībā visu laiku ir milzusi un milzusi. Agrāk tā arī nebija perfekta. Man ir patiess prieks, ka zemnieki sasparojušies un parāda savu varu. Protesta akcijās viņi atrāvās no darba, domāja, kā tehniku no Liepājas uz Rīgu dabūt. Cik tur degvielas nevajadzēja! Turklāt tehnika zemniekiem nav nekāda vecā, daudzi iesaistījušies dažādos Eiropas fondu līdzfinansētos projektos - to visu aizlaist vējā būtu bezatbildīgi!» teic Gunita, arī pati jūtot lielu piederību lauksaimnieku saimei, kurā iesaistījusies viņas ģimene. Tēvs Bauskas pusē audzē graudus un rapsi, bet brālis darbojas piena lopkopības saimniecībā, kas ļauj gūt «skatu no iekšienes». Plašāku materiālu par JZK aktivitātēm un piedāvātajām iespējām lasiet trešdienas, 18.februāra, «Zemgales Ziņās».

Pievieno komentāru

Citas ziņas