Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ķert mazo lietu skaistumu 2

Cilvēka esība šajā pasaulē ir nepārtraukta mijiedarbība - izvēle, piedalīšanās, balansēšana starp balto ceļošo un melno graujošo.

Tas ir grūts uzdevums, jo katra vissīkākā rīcība rada noteiktas sekas, tāpēc daudzi no mums instinktīvi meklē labākos risinājumus dārgām un tuvām attiecībām. Kā sadzīvot pārī? Izaudzināt labu cilvēku? Ir dažādas metodes un veidi - pašu modelēti vai speciālistu ieteikti -, pie kā tverties, jo palaišana pašplūsmā vienkārši nederēs.Attiecības ir kā rūpīgi kopjams dārzs, kas jāravē, jālaista un jāgaida. Tomēr dažkārt esam tā nokāvušies ar nezālēm, ka pietrūkst spēka ieraudzīt un priecāties par tikko uzplaukuša ziediņa skaistumu. Marte Meo metode māca mainīt attieksmi no negatīvā un kritizējošā uz pozitīvo un iedrošinošo, stāsta tās zinātāja psiholoģe Ilze Brakmane.Noķert un padarīt lielāku«Pašlaik ļoti daudz tiek runāts, ka vecākiem nepieciešama izglītība. Marte Meo metode piedāvā nevis izglītot un mācīt, kas bieži atņem drosmi (jo vairāk teorijas, jo vecāki jūtas bezspēcīgāki un apjūk), nevis parādīt kļūdas, bet to, kas izdodas, tādējādi izplaucējot to lielāku. Metode palīdz stiprināt un piešķir drosmi. Bieži mammas un tēti to zaudē, kad, piemēram, tiek izsaukti uz skolu runāt par bērna neveiksmēm mācībās. Viņi sajūtas kā slikti vecāki. Savukārt šis virziens parāda, ka mēs visi esam labi un mums ir dabīgās kompetences, ko var attīstīt,» ar Marte Meo, kas no latīņu valodas nozīmē «pašu spēkiem», bet latviski skaidrots kā attīstību atbalstošs dialogs, iepazīstina Ilze.«Metodes autore Marija Ārts teic, ka tas ir stāsts par prieku. Mēs visi esam tiesīgi kā vecāki būt laimīgi. Kad ikdienas saskarsmē atrodam labus brīžus, par tiem priecājamies. Ja priecājamies par šo vienu dienu, priecīgāka kļūst nedēļa, mēnesis, gads un galu galā visa dzīve. Tā sastāv no šiem mazajiem brīžiem - ja tajos esam laimīgi, gūstam laimes sajūtu. Vajag tos ķert un padarīt lielākus!» pārliecināta psiholoģe.Nevis vairāk, bet labākRaugoties uz dzīvi ar Marte Meo brillēm, saskatāms skaidrs un konkrēts attēls. «Daudzos novirzienos pastāv doma, ka grūtības mums piedāvā iespēju mācīties, kas rada arī viegluma sajūtu. Dažkārt psihologi un citi speciālisti iesaka reizēm ļoti grūti izprotamus padomus, piemēram, pavadīt vairāk laika ar bērnu. Ko tas īsti nozīmē? Ilgāk ar viņu sēdēt? Ko darīt? Marte Meo metodē tiek izmantota filmēšana - nevis, lai pieķertu kļūdās, bet parādītu, kas izdevies, jo bieži to nepamanām.»Situāciju risināšanā un attīstības veicināšanā uzsvars tiek likts uz dabīgām kompetencēm un veiksmīgu dialogu. «Normāli funkcionējošās ģimenēs vecāki saskarsmē ar bērniem attīsta dažādas prasmes un iemaņas, kas mazajiem noderēs tālākajā dzīvē. Mums katram ir dabīgās kompetences veidot dialogu - ja tas ir veiksmīgs, tādējādi palīdzam bērnam attīstīties. Iesakām darīt to pašu, kas ierasts, bet labāk un vienkāršāk. Nevis pavadīt vairāk laika ar bērniem (jo bieži vien vecākiem tā ir tik, cik ir), bet darīt to citādi,» stāsta I.Brakmane.Priecāties par «zelta krātuvīti»«Ja raugāmies ļoti lielos mērogos, ir divas prasmes, kas bērnam jāapgūst, lai viņš būtu dzīvē veiksmīgs, - sekot un vadīt. Starp tām vienmēr nepieciešams līdzsvars. Vecāks seko bērnam. Piemēram, mazais aiziet spēlēties, un pieaugušais to pamana, iedodot bērnam sajūtu, ka tas, ko viņš dara, ir labi, interesanti un svarīgi. Ja pieņemam, ka katrs bērns piedzimst ar savu «zelta krātuvīti», tad sekojot vecākam ir iespēja priecāties par savas atvases domām, idejām un to, ar ko viņš ir īpašs,» skaidro psiholoģe.Savukārt vadīšanā bērns seko pieaugušajam, kas mazajam dod iespēju apgūt sociālos modeļus, lai iekļautos sabiedrībā. «Visatļautībai nevajadzētu būt. Bērnam jāiemāca, ka ir reizes, kad viņš vada un kad seko. Tas vienkārši nav apspriežams!»Labāk riņķot «jā» aplīDialoga pamatelementu sarakstā Marte Meo lielu vietu ierādījusi arī gaidīšanai un apstiprināšanai. «Cilvēki ļoti skrien, nekam nav laika, bet gaidīšana nozīmē apstāties un skatīties, kas notiek. Gaidīt aktīvi. Piemēram, mācām mazajam sasiet kurpju auklas - pasakām, gaidām un skatāmies, kā veicas. Bieži vien, lai bērnam būtu vieglāk un ātrāk, mammas to izdara viņa vietā, taču tas nedod iespēju attīstīties,» norāda Ilze, piebilstot, ka gaidīšana ir ļoti svarīga arī pāra attiecībās.Apstiprināšana savukārt nozīmē izteikt lūgumu, aktīvi gaidīt un ievērot, ka tas izdarīts. «Šādi bērnam tiek sniegta informācija, ka no viņa sagaida to, ko viņš dara. Veidojas «jā» aplis. Vecāki gan visbiežāk sāk «nē» apli, uzsverot, ko nevajadzētu darīt, tādējādi padarot šīs lietas lielākas. Patiess ir teiciens - noķer mani, kad esmu labs, un pasaki, ka tu to redzi. Prieks gan mammai, gan bērnam!»

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Citas ziņas