Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Lietuvietes mīlestības pietura – Jelgava 1

Jelgavā dzīvojošā lietuviete Janīna Skaruliene jau 30 gadus rūpējas par to, lai jaunajai paaudzei nezustu interese par savu senču lietuviešu dzimto zemi, tās valodu un kultūru. Janīnu Skarulieni pirms 30 gadiem no Lietuvas uz Latviju atveda mīlestība. Tā bija tik stipra, ka Janīna tās dēļ bija gatava atstāt dzimteni, un blakus mīļotajam cilvēkam viņa ir vēl šodien, par savām mājām saucot Jelgavu. Taču arī mīlestību pret dzimteni Janīna no sirds nav izdzēsusi, šodien raksta «Zemgales Ziņas».

Šonedēļ kaimiņzeme Lietuva svinēja savas valsts atjaunošanas 92.gadadienu. Jelgavā un novadā uzskaitīti ap diviem tūkstošiem lietuviešu, kas dažādu iemeslu dēļ šeit ieradušies un palikuši uz dzīvi, dibinājuši ģimenes, audzinājuši bērnus. Lietuviete Janīna savulaik Jonišķos strādājusi par sākumskolas skolotāju, bet liktenīgs pavērsiens viņas dzīvē saistās ar 1971.gadu, kad Latvijā sastapa savu otru pusīti – Jozu.Sākumā Janīna rosinājusi draugu doties dzīvot uz Lietuvu, bet viņš atteicies, aizbildinoties, ka te ir viņa vecāki, brālis, draugi, labs darbs. Tas viss bija arī Janīnai, tikai ne Jelgavā, taču viņa mīlestības vārdā uzdrošinājās dzīvi sākt no jauna – Latvijā. «Dusmīga gan esmu vienā lietā – kādēļ Latvijas pasēs tiek izmainīti lietuviešu īpašvārdi. Ja mans vīrs  piedzimis, kristīts vārdā Jozas, kāpēc Latvijas pasēs ir tikai latviskais variants Jozs. Varbūt iekavās vajadzētu iekļaut oriģinālo?» viņa jautā un stāsta, ka tā dēļ bijis ne viens vien sarežģījums, kārtojot oficiālas lietas un dokumentus Lietuvā. Lai kliedētu skumjas pēc dzimtenes, pāris sācis Jelgavā būvēt savu māju, un, ja ir darbs, tad nav laika skumt un domāt par ko citu, atzīst Janīnas kundze. Strādājusi Patērētāju biedrības sabiedriskās ēdināšanas kantorī, sākumā kā grāmatveža palīgs, vēlāk par ekonomisti. Gada laikā Janīna latviešu valodu apguvusi tiktāl, ka varējusi skaidri runāt tajā.Janīna ir viena no Jelgavas lietuviešu biedrības «Vītis» pirmrindniecēm, kas tajā darbojas no pašiem pirmsākumiem. «Avīzē izlasīju, ka būs tāda tikšanās, protams, ļoti nopriecājos par iespēju satikties ar savējiem,» atceras Janīnas kundze. «Es ļoti vēlos, lai mūsu bērni, mazbērni un katra nākamā paaudze zinātu savu senču valodu, tāpēc radās doma piedāvāt to apgūt tiem, kas vēlas. Sākumā interesentu netrūka – bijām pat trīs skolotājas, un mācīties gribēja gan bērni, gan pieaugušie,» stāsta skolotāja, kura jau 22.gadu bez atlīdzības turpina vadīt lietuviešu valodas nodarbības Jelgavā. Jelgavnieki, kas iemācījušies runāt kaimiņzemes mēlē, skaitāmi simtos.Janīna ar vīru, sava klubiņa biedriem runā tikai lietuviešu valodā un atzīst, ka arī tradīcijas tur godā. Par tām viņai ir daudz ko stāstīt un salīdzināt ar latviešu paražām.Kopā ar katoļu bīskapu Antonu Justu un citiem interesentiem Janīna piedalījusies grāmatas par Jelgavas katoļu katedrāli un tās ilggadējo mācītāju, pēc izcelsmes lietuvieti, Kazimiru Jasenu veidošanā un izdošanā. Pirms dažiem gadiem Lietuvas vēstnieks Latvijā Antanas Virkus jelgavniecei Janīnai Skarulienei pasniedza Lietuvas Republikas Sudraba goda zīmi, ko viņa ne tikai rūpīgi glabā, bet Lietuvas neatkarības atjaunošanas dienā 16.februārī sprauž pie sirds – kur dziļi glabājas arī viņas vislabākās atmiņas par dzimteni.Daudz plašāk lasiet «Zemgales Ziņu» 20.februāra numurā.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

alise

Nekad neesmu dzirdējusi viņu latviski runājam.. vīram ir māsa.. :)

pirms 8 gadiem, 2010.02.20 19:17

Citas ziņas