Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pētījums: 69% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas attīstības virziens ir nepareizs

Pieaug to iedzīvotāju skaits, kas domā, ka Latvijas attīstības virziens ir nepareizs, - jūlijā šādu uzskatu pauduši 69% aptaujāto, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā jūnijā, liecina jaunākais "DnB NORD Latvijas barometra" pētījums.

Dati liecina, ka arī jūlijā, līdzīgi kā iepriekšējās 2010.gada aptaujās, ir vērojama iedzīvotāju attieksmes uzlabošanās - kopējā noskaņojuma indekss sabiedrībā jūlijā ir -36, kas ir pa trim punktiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī.Tagadnes vērtējuma indekss jūlijā ir uzlabojies līdz -46 punktiem. Pētījumā atgādināts, ka iepriekš kopš 2008.gada novembra tas bija zemāks (no -51 līdz -70).2010.gada jūlijā ir nedaudz pasliktinājies iedzīvotāju viedoklis par Latvijas attīstību kopumā - nedaudz retāk kā jūnijā iedzīvotāji uzskatījuši, ka situācija valstī attīstās pareizā virzienā (jūnijā 14% un jūlijā 12%). Savukārt nedaudz biežāk pausts kritisks viedoklis: jūlijā 69% domā, ka attīstības virziens ir nepareizs, bet jūnijā tā uzskatīja 67%.Dati liecina, ka jūlijā iedzīvotāji vēl nedaudz optimistiskāk vērtējuši Latvijas ekonomikas stāvokli. Kaut arī joprojām tikai neliela daļa respondentu uzskata, ka stāvoklis ir labs, kopš jūnija par pieciem procentpunktiem ir palielinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri pašreizējo Latvijas ekonomikas stāvokli raksturo kā viduvēju (jūnijā - 12%, jūlijā - 17%). Savukārt nedaudz retāk ekonomiskā situācija atzīta par drīzāk sliktu vai ļoti sliktu (jūnijā - 86%, jūlijā - 79%).Arī vērtējot izmaiņas pašreizējā ekonomiskajā situācijā, pozitīvas atbildes sniegtas nedaudz biežāk kā iepriekš (jūnijā - 9%, jūlijā - 11%), bet negatīvas - retāk (attiecīgi - 40% jūnijā un 35% jūlijā). Tiesa, attiecībā uz izmaiņām nākotnē iedzīvotāju uzskati nav būtiski mainījušies: jūlijā 23% bija noskaņoti optimistiski, bet 29% - pesimistiski.Raksturojot savas ģimenes pašreizējo finansiālo stāvokli, jūlijā gandrīz vienlīdz bieži iedzīvotāji norādījuši, ka tas ir viduvējs (46%) vai kopumā slikts (45%). Salīdzinot ar jūnija datiem, kritiski noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars ir nedaudz samazinājies (iepriekš savas ģimenes materiālo stāvokli par sliktu uzskatīja 51%). Tiesa, joprojām visretāk iedzīvotāji norādījuši, ka viņu ģimenes finansiālais stāvoklis ir labs (8%).Vērtējot, kāda varētu būt viņu ģimenes materiālā situācija pēc gada, jūlijā, līdzīgi kā iepriekš, iedzīvotāji visbiežāk prognozējuši, ka tā nebūs mainījusies (42%). Nedaudz retāk kā jūnijā iedzīvotāji bijuši noskaņoti kritiski - jūlijā prognozi, ka stāvoklis pēc gada būs pasliktinājies, izteica 22%, bet jūnijā tā domāja 27%. Pozitīvi noskaņoti jūlijā bija 17%, kas ir tikpat bieži kā jūnijā.Saskaņā ar pētījuma datiem kopumā iedzīvotāju uzskati par Latvijas valdības darbu jūlijā, salīdzinot ar jūniju, nav būtiski mainījušies - 14% to vērtē pozitīvi (jūnijā arī 14%), bet 81% ar to ir neapmierināti (jūnijā 81%). Tiesa, analizējot sīkāk, vērojams, ka ir samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir pilnībā neapmierināti ar valdības darbu (no 38% jūnijā līdz 34% jūlijā), bet pieaudzis to īpatsvars, kuri ir drīzāk neapmierināti (no 43% līdz 47%).Jūlijā ir vērojama iedzīvotāju uzskatu uzlabošanās par iespējām atrast labu darbu Latvijā. Kaut arī joprojām aptuveni puse uzskata, ka šāda iespējas ir ļoti sliktas (52%), tas ir retāk nekā iepriekšējās 2009. un 2010.gada aptaujās (55% un 68%). Jūlijā biežāk uzskatīts, ka iespējas atrast labu darbu Latvijā ir viduvējas (13%, iepriekš 2009. un 2010.gadā - 5% un 10%).Kopējā noskaņojuma indekss ir aprēķināts, balstoties uz "DnB NORD Latvijas barometrā" iegūtajiem rādītājiem par iedzīvotāju attieksmi pret kopējo situāciju Latvijā, valdības darbu, ekonomikas stāvokli un tā attīstības tendencēm, darba iespējām, kā arī iedzīvotāju materiālā stāvokļa pašvērtējumu. Kopējā noskaņojuma indekss ir iegūts no astoņiem apakšindeksiem. Indekss var svārstīties no +100 (visi vērtējumi pozitīvi) līdz -100 (visi vērtējumi negatīvi).

Pievieno komentāru

Citas ziņas